RĪGA, 24. decembris – Sputnik. Nord Stream 2 AG vadošās padomes priekšsēdētājs, Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders paziņoja, ka neraizējas par "Ziemeļu straumes 2" projekta nākotni, neskatoties uz problēmām ar Vācijas valdības koalīcijas izveidošanu.
"Es domāju, ka jebkura nākotnes valdība izpētīs šo projektu un atbalstīs to, kā to darīja esošā kanclere un ārlietu ministrs. Par to man nav bažu," — atbildēja viņš uz izdevuma Deutsche Welle un radio Mitteldeutscher Rundfunk žurnālistu jautājumu par to, vai ieilgusī Vācijas valdības veidošana ietekmēs "Ziemeļu straumi 2".
Šrēders ieteica topošajai federālai valdībai atbalstīt kooperācijas, nevis konfrontācijas kursu ar Krieviju, vēsta RIA Novosti.
"Es iestājos par pakāpenisku sankciju atcelšanu, pamatojoties uz to, kas notiek Donbasā, tā vietā, lai visu laiku domātu par soda mēru pastiprināšanu," — atzīmēja viņš, piebilstot, ka sankcijas pirmkārt nodara kaitējumu Vācijai.
"Ziemeļu straume" ir gāzesvads, kurš ir ierīkots Baltijas jūras dzelmē no Krievijas uz Vāciju. Gāzes jauda ir 55 miljardi gāzes kubu gadā. "Ziemeļu straumes" operators ir savstarpējs uzņēmums Nord Stream AG (Gazprom – 51%, BASF/Wintershall un E.ON — 15,5% katram, Gasunie и Engie — katram 9%).
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvadu cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā no Krievijas uz Vāciju cauri Baltijas jūrai. Jauno gāzesvadu plānots uzbūvēt līdzās "Ziemeļu straumei". Kompānija Nord Stream 2 AG izveidota gāzesvada plānošanai, celtniecībai un turpmākai ekspluatācijai.
Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija un Dānija iestājas pret projektu. Pēc valstu valdību domām, tas nesīs sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var novest pie ierobežotas konkurences.
Cauruļvada celtniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka nākamajos piecos gados Eiropas tirgū nonāks lielāks sašķīdinātās gāzes skaits no ASV, tādēļ ASV negribētu, lai ES iegulda līdzekļus cauruļvada fiziskajā infrastruktūrā.
Vācijas Bundestāga vēlēšanas notika septembra beigās, pēc to rezultātiem KDS/KSS alianse izveidoja vislielāko frakciju Bundestāgā un cenšas vienoties ar citām partijām par VFR koalīcijas valdības izveidošanu.
