RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Negaidīts pavērsiens noticis ASV publiskajos izteikumos par situācijas noregulēšanu attiecībās ar Ziemeļkoreju: savā runā Atlantijas padomē Vašingtonā ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons pirmo reizi izteicis iespēju sākt tiešas pārrunas ar Ziemeļkoreju bez iepriekšējiem noteikumiem, vēsta RIA Novosti korespondente Tatjana Kalmikova.
Politiķis paziņoja, ka amerikāņi gatavi pirmās tikšanās laikā aprunāties kaut vai par laika prognozi. Taču ideālā gadījumā varētu sastādīt plānu, "ceļa karti" tālākajiem soļiem, ko puses varētu spert, lai izprastu viena otras viedokli. Tilersons atklāti paziņoja, ka viņam nav zināms, kādi ir pārrunu dalībnieki no KTDR puses, taču gribētu situāciju labot.
Taču pārsteigumu radīja ne tikai diplomāta viedoklis Ziemeļkorejas jautājumā. Visai skaļi un skarbi bija Tilersona izteikumi par Krieviju jautājumā par Ukrainu. Viņš skaidri lika saprast, ka Krimas jautājums nav slēgts, neskatoties uz Krievijas viedokli, un solīja, ka ASV noteikti atgriezīsies pie šī temata.
Zaļā gaisma tiešajām pārrunām
Šķiet, tik atklāti pašreizējās ASV administrācijas pārstāvja komentāri KTDR jautājumā izskanēja pirmo reizi. Iepriekš nācās klausīties tikai par "spiediena kampaņu", sankcijām un par to, ka "konflikta militāra risinājuma variants joprojām ir uz galda".
Patlaban rodas iespaids, ka attiecībās ar Ziemeļkoreju no ASV puses radušās jūtamas pārmaiņas. Pirmo reizi Tilersons no tribīnēm paziņoja: ASV ir gatavas tiešām pārrunām bez iepriekšējiem noteikumiem.
"Nepieciešams, lai KTDR valdība sēstos pie pārrunu galda. Un mēs esam gatavi runāt ar viņiem jebkurā laikā, kad viņi to vēlēsies. Mēs esam gatavi uz pirmo tikšanos bez iepriekšējiem noteikumiem. Vienkārši satiksimies un aprunāsimies par laikapstākļiem, ja gribat. Mēs varam apspriest to, vai pārrunas notiks pie kvadrāta formas vai apaļā galda, ja tas jūs satrauc," – teica diplomāts.
Politiķis atzīmēja, ka gribētu tikties ar Ziemeļkorejas partneriem "aci pret aci". Vēlāk, pēc viņa vārdiem, būtu iespējams sākt darbu pie "ceļa kartes".
Tilersons atzina, ka KTDR ir pārāk lielus līdzekļus investējusi kodolprogrammas attīstībā, atteikšanās no tās nevar kļūt par pārrunu noteikumu, un "arī prezidents uz to skatās reālistiski".
Pēc viņa domām, pasaulei patlaban ir darīšana ar "jaunu" Ziemeļkorejas līderi, kurš "nemīl ne savu tēvu, ne vectēvu". "Un mēs nezinām, kā tas būs – kārtot ar viņu darīšanas. Es gaidu… es gribu zināt, kas ir mani partneri, es gribu kaut ko par viņiem uzzināt, lai saprastu, kā viņi strādā un domā," – savas domas pastāstīja Tilersons.
Viņš piedāvāja maksimāli izvērst pārrunu dienas kārtību. "Aprunāsimies par daudzām, daudzām lietām. Par ko jūs gribat runāt? Un mēs jums pastāstīsim, ko gribam apspriest," – teica valsts sekretārs. Pēc viņa domām, vienīgais noteikums pārrunām ir "klusuma režīms" bez kārtējiem ballistisko raķešu startiem. "Un viņi to saprot," – uzskata Tilersons.
"Durvis ir atvērtas," — viņš uzsvēra.
Protams, valsts sekretāra uzrunā skanēja arī agrākie štampi, taču tagad tie neizcēlās jauno frāžu fonā. Pēc konferences to sarunā ar RIA Novosti uzsvēra arī jaunais Dienvidkorejas vēstnieks ASV Jons Dže Čo.
"Mēs atgriezīsimies pie Krimas"
Neviennozīmīgi bija Tilersona izteikumi jautājumā par attiecībām ar Maskavu. No vienas puses viņš uzsvēra panākumus darbā ar deeskalācijas zonām Sīrijā, no otras – kritizēja Maskavas darbu Ukrainas krīzes noregulēšanas jautājumā.
Valsts sekretārs norādīja uz vardarbības pieaugumu Ukrainas austrumos un no jauna minēja Krimas problēmu, kas ilgu laiku bija atstāta bez uzmanības.
"Krievijas iebrukumu Krimā mēs nevaram pieņemt. Mēs atgriezīsimies pie Krimas jautājuma. Es zinu, ka prezidents Putins ir skaidri licis saprast, ka tas netiks apspriests pie pārrunu galda. Kādā brīdī tas notiks, taču tagad mums jāaptur vardarbība Ukrainas austrumos. Paskatīsimies, vai varam to atrisināt," – viņš teica.
Tilersons lika saprast, ka pret Maskavu vērstās sankcijas netiks atceltas līdz brīdim, "kamēr netiks novērsts Krievijas uzbrukums un nebūs atjaunota Ukrainas teritoriālā vienotība."
Politiķis uzsvēra, ka ASV prioritāte patlaban ir vardarbības līmeņa samazināšanās Ukrainas austrumos. Pēc viņa vārdiem, uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumi gada laikā pieauguši par 60%.
"Vardarbība Ukrainas austrumos turpinās. 2017. gadā bija vairāk civiliedzīvotāju bojāejas gadījumu nekā 2016. gadā. Uguns pārtraukšanas pārkāpumu skaits pieaudzis par 60%. Mums jāsamazina vardarbība Ukrainas austrumos. Mūsu prioritāte – samazināt vardarbību, pārtraukt slepkavības Ukrainas austrumos, un mēs strādājam ar Krieviju, lai noskaidrotu, vai varam nonākt pie vienošanās par ANO miernešu spēku mandātu," – skaidroja Tilersons.
Krima iekļāvās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gada martā, kurā 96,77% Krimas Republikas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāji izteicās par pievienošanos Krievijas Federācijai. Pussalas varasiestādes organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Kijeva joprojām uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupētu teritoriju. Maskava jau vairākkārt ir informējusi, ka pussalas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krimas jautājumā ir pielikts punkts.
