RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Par savām bažām NATO ģenerālais sekretārs Jens Stoltenbergs pastāstīja avīzes "Jomiuri" intervijā, vēsta RIA Novosti.
"Mēs atzīstam, ka arī Eiropa atrodas (Ziemeļkorejas – Red. piez.) raķešu sasniedzamības robežās. NATO valstīs arī ir apdraudētas… NATO ir iespēja un apņēmība izdarīt atbildes triecienu," — citē Stoltenberga vārdus izdevums.
Līdz ar to alianses ģenerālsekretārs uzsvēra, ka ir nepieciešams pastiprināt spiedienu uz Ziemeļkoreju ar pārrunu veikšanas nolūku.
"Nepieciešams pastiprināt spiedienu uz Ziemeļkoreju, lai nosēdinātu to pie pārrunu galda. Mēs noteikti atbalstām ekonomiskās sankcijas," — atzīmēja Stoltenbergs.
Ziemeļkoreja, neskatoties uz pasaules sabiedrības spiedienu, turpina attīstīt savu raķešu un kodolprogrammu. 3. septembrī Ziemeļkoreja paziņoja par veiksmīgu ūdeņraža lādiņa izmēģinājumu, kurš paredzēts starpkontinentālo ballistisko raķešu aprīkošanai.
Japānas un Dienvidkorejas militārpersonas novērtēja iespējamo izmēģinājuma lādiņa jaudu 160 kilotonnās, kas ir desmitkārt vairāk par kodolbumbām, kuras 1945. gadā tika nomestas uz Japānas pilsētām Hirosima un Nagasaki. Tas kļuva par sesto Phenjanas kodolizmēģinājumu.
Nedēļu pirms tam Ziemeļkoreja paveikusi ballistiskās raķetes palaišanu, kura pārlidoja pāri Japānas teritorijai.