Par ASV prezidenta Donalda Trampa apņemšanos valdīt lielāko nāciju pasaulē, kas uzvarējusi visus dinozaurus, stāsta Igors Romanovičs bloga Green Tea autors. Viņa domas publicēja RIA Novosti.
Staļins nokāsējās un turpināja:
— Tātad, pilsoni Tramp, jūs teicās, ka 480. gadā pirms mūsu ēras, septembrī Džordžs Vašingtons trīssimt ASV jūras kājnieku priekšgalā panāca vērā ņemamu progresu cīņā ar caru Kserksu, apturot viņa armiju pie Termopilām?
Tramps nopūtās un bažīgi pašķielēja uz muskuļainu, bārdainu vīru pirmajā rindā. Viņš bija tērpts sarkanā apmetnī un ķiverē ar augstu cekulu. Vīrs izteiksmīgi novilka gar rīkli ar īsu zobenu un piemiedza ar aci, nepārprotami likdams manīt kaut ko nelabu.
"Laikam viņš ir no CNN", — satraucās Donalds.
Staļins turpināja lasīt stenogrammu.
— Vēl jūs paziņojāt, ka 225. gadā pirms mūsu ēras ASV Nacionālās gvardes falangas nospieda uz ceļiem Tēbas, iekaroja Mazāziju, Ēģipti, Persijas impēriju un būtu iekarojuši pavisam visu, ja Zeva dēls Ābrams Linkolns nebūtu piekusis un nolēmis atgriezties dzimtajā Kentuki.
Zālē sacēlās neliela kņada – bārdanais vīrs ar cekulu mēģināja atņemt šķēpu jaunam cilvēkam zelta ķiverē, kas atgādināja lauvas galvu. Bārdainis pierunāja: "Nevajag, Saša, tikai ne šeit."
Josifs Visarionovičs neapmierināti piesita ar pīpi pa karafi, aicinādams ievērot kārtību.
— Pēc tam amerikāņu nācija turpināja vadīt un iedvesmot visu cilvēci. Tā nodibināja Romas impēriju, pa kuras laukiem klaiņoja ģenerālis Grants un glaudīja nobriedušās kviešu vārpas.
Zālē atskanēja paskaļi čuksti. Visi apgriezās. Cilvēks togā un zelta vainagā sēdēja, aizklājis acis ar plaukstu. Viņš šūpojās un kaut ko murmināja latīniski.
Staļins pārmetoši pašķielēja un turpināja:
— 1213. gadā ASV Armijas gaisa desanta orda sagrāba šķirbu Lielajā Ķīnas mūrī, ko iepriekš paši uzbūvēja, pēc tam nospieda uz ceļiem Ķīnu un Vidusāziju, bet pēc tam… Biedri Čingishan, lūdzu, nepārtrauciet. Pēc sēdes pats pastāstīsiet pilsonim Trampam, ko jūsu zirgs ar viņa māti darījis. Turklāt es nupat jau pabeigšu.
— Pēc tam amerikāņi uzvarēja Trīsdesmit gadu karā, Pirmajā pasaules karā un – tas man īpaši iepatikās – Otrajā pasaules karā, kad seržants Breds Pits un kapteinis Toms Henks uzvilka zvaigžņoti svītraino karogu virs sakautā Reihstāga. Vai neesmu neko palaidis garām, pilsoni Tramp?
— Vēl uz Mēnesi lidojām… — teica Tramps un neviļus nosarka.
Staļins piecēlās un saraustīja frenču.
— Biedri, saņemts priekšlikums nošaut pilsoni Trampu par meliem īpaši lielos apmēros un sveša vēsturiskā īpašuma laupīšanu. Lūdzu balsot. Kurš ir par?
Gaisā pacēlās simtiem roku.
Divi čekisti stingri saņēma Trampu aiz elkoņiem un vilka prom.
Tramps iespērās, prasīja sasaukt ANO Drošības padomi, izlocījās un iespēra čekistam pa hromēto zābaku.
— Mīļais, nespārdies! — miegainā balsī nodūdoja čekists, un Tramps pamodās.
Viņš paskatījās uz guļošo Melāniju, ar drebošu roku noslaucīja aukstos sviedrus un pasmaidīja – tas bija tikai sapnis. Viņš vēl joprojām bija lielās nācijas līderis, kas pieveikusi visus dinozaurus.
