Kā Latvijas iedzīvotāji ietaupīja aizejošajā gadā

CC BY 2.0 / Photy .org / Money in handДеньги на ладони.
Деньги на ладони. - Sputnik Latvija
Trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju pietrūkst 300 eiro līdz algai. Visretāk viņi ietaupa uz apdrošināšanas polises iegādes rēķina, un finansiālo problēmu gadījumā paļaujas tikai paši uz sevi.

RĪGA, 14. decembris — Sputnik. Kāds bijis aizejošais gads ģimenēm Latvijā, uz kā nācies ietaupīt, un ko viņi gaida no 2018. gada, noskaidroja Gudriem.lv tradicionālajā decembra aptaujā. 

Šogad puse aptaujāto (51,1%) ziņoja, ka viņu finansiālais stāvoklis ir uzlabojies, tomēr trešā daļa respondentu atzina, ka tomēr nācies taupīt, lai izvilktu līdz nākamai algai, bet 14,9% norādīja, ka finansiālā situācija ir pasliktinājusies. Visbiežāk cilvēki ekonomē uz ceļojumu, apģērba un apavu, kā arī sabiedriskās ēdināšanas rēķina.

Евро, монеты - Sputnik Latvija
SEB aptauja: 66% latviešu dzīvo no algas līdz algai

Taču joprojām visai liels skaits respondentu paziņo, ka spiesti samazināt savus ikdienas tēriņus, un katrs trešais (31,5%) uzskata, ka viņiem nenāktos taupīt, ja alga būtu par 150-300 eiro lielāka, jāpiebilst, ka aptaujā, ko Gudriem.lv organizēja 2015. gadā, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk norādīja, ka viņiem pietrūkst 300-400 eiro mēnesī.

Pēdējo septiņu gadu laikā būtiski samazinājies respondentu skaits, kuri ekonomēja uz pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības preču rēķina. Piemēram, 2011. gadā 15,6% norādīja, ka viņiem nācies samazināt tēriņus pārtikas produktiem (vai izvēlēties lētākas preces). 2013. gadā tamlīdzīgu atbildi sniedza 9,2%, 2015. gadā – 6%, šogad – tikai 4,6%.

Divu aizgājušo gadu laikā lielākajai daļai valsts iedzīvotāju finansiālais stāvoklis stabilizējies. Piemēram, cilvēki mazāk ietaupa uz dāvanu rēķina draugiem (šogad — 4,9%, 2015. gadā — 6,5%, 2013. gadā — 8,4%), uz transporta rēķina (šogad 2,9%, 2015. gadā — 8,3%, 2013. gadā — 10,1%).

Šogad cilvēki biežāk ietaupīja uz ceļojumu (15,7%, 2015. gadā — 16,1%), kafejnīcu un restorānu (14,5%, 2015. gadā — 15,2%), kā arī atpūtas (12,8%, 2015. gadā — 13,4%) rēķina. Zemākais ekonomijas rādītājs – uz OCTA, KASKO un mājokļa apdrošināšanas polises rēķina – tikai 2%. Tikai 3,2% norādīja, ka nav spiesti taupīt (1,4% — 2015. gadā, 2,6% — 2013. gadā, 1,7% — 2012. gadā).

Заполнение налоговой декларации - Sputnik Latvija
Pārdevi zāģi, pulksteni un zeķes – atskaities VID

Būtiski samazinājies arī respondentu skaits, kuri norādījuši, ka finansiālu grūtību gadījumā steigšus meklē iespējas piepelnīties. Šogad viņu skaits sasniedza vien 13,3%, bet 2015. gadā — 20%, 2013. gadā — 17,8%. Pirms diviem gadiem 19,2% aptaujāto finansiālu grūtību gadījumā plānoja aizņemties no draugiem un paziņām, bet šogad tā rīkoties gatavi tikai 13,3%. Vēl 6,7% norādīja, ka vērsušies pēc neliela aizņēmuma ātro kredītu kompānijā (2015. gadā viņu skaits sasniedza 10%). Tāpat finansiālu grūtību gadījumā Latvijas iedzīvotāji aizlienē no radiniekiem, pārdod mantas vai ieķīlā tās lombardā, kā arī noformē patēriņa kredītu.

No kā īsti atkarīgs Latvijas iedzīvotāju materiālais stāvoklis? Šogad valda uzskats, ka tikai no viņiem pašiem – tā atbildēja 43,2% respondentu. 2015. gadā viņu skaits sasniedza 38,4%, 2013. gadā — 39,1%. Savukārt 14,8% ir pārliecināti, ka viņu labklājība lielā mērā ir atkarīga no darba devēja (2015. gadā tā atbildēja 22%). Vēl 19% (2015. gadā — 18,6%, 2013. gadā — 21,1%) uzskata, ka viņu maciņa biezums ir cieši saistīts ar ekonomisko situāciju valstī, bet 4,7% tic, ka bagātība un nabadzība ir atkarīga no planētu stāvokļa.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала