Latvijas Darba devēju konfederācija izbijās: tik liela alga var ieinteresēt arī kvalificētus darbiniekus, kuru prombraukšana nodarīs lielu kaitējumu reģioniem — darba spēka trūkums ir asi sajūtams.
Tomēr, šķiet, problēma ir atrisināma. Viedu ideju ieteica Latvijas bijušais premjerministrs Māris Gailis. Komentējot demogrāfisko situāciju Latvijā, viņš paziņoja, ka nākotnē šo problēmu izdošoties atrisināt ar… klonēšanas palīdzību.
Tātad Latvijas iedzīvotājus var audzēt kā sēnes! Kā tas nākas, ka nevienam līdz šim nav ienākusi prātā tik gaiša doma! Tas taču ir tīrais sīkums — saklonēt pāris desmitus tūkstošu šampinjonu vācēju un organizēt to eksportu uz ES valstīm? Pie tam pusi klonu algas varētu pievākt budžetā. Pēc Gaiļa domām, ar klonēšanu saistītie ētiskie jautājumi nākotnē tiks atrisināti. Un tad jau varēs mierīgi sarēķināt, cik liels homo materiāls vajadzīgs, lai valsts būtu laimīga. Divi, trīs, četri miljoni?
Protams, jautājums ir kutelīgs. Jūs taču noteikti sapratīsiet, ka mūsu valstī klonēšanas ētiskos aspektus notiekti papildinātu arī etniskās fineses. It īpaši, ja, teiksim, klonēšanas un genofonda atjaunošanas ministra krēslā sēdētu speciālists no Nacionālās apvienības — tās pašas, kas pie mums patlaban kontrolē demogrāfiju.
Nē, protams, pašreizējā Latvijas jaunāko laiku vēstures sprīdī pat radikālākie patrioti neteiks krieviem taisni acīs "kaut jūs visi izmirtu". Pie mums taču valda tolerance un politiski korekta izturēšanās. Taču kluss ļauns prieciņš par valstī notiekošajiem demokrātiskajiem procesiem ir vērojams. Piemēram, Nacionālā apvienība savā lapā Facebool nesen ar gandarījumu pārpublicēja portāla lsm.lv ziņu par to, ka krievvalodīgo ģimenēs otrais bērns dzimst retāk nekā latviešu ģimenēs, vēl retāk — trešais. Latvieši ir vienīgā tauta Latvijā, kuras skaits pavisam mazdrusciņ tomēr aug. Arī krievvalodīgo iedzīvotāju vecuma struktūrā pārsvarā ir pieauguši un cienījama vecuma cilvēki, kuriem bērni nav gaidāmi. 27% salīdzinājumā ar 20,5% ar bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 17 gadiem. Līdzīga aina vērojama arī Latvijā dzīvojošo baltkrievu, ukraiņu un poļu vidū.
Tātad tīrais sīkums, ka man govs nosprāgusi. Galvenais, ka kaimiņam nosprāgušas divas.
Šajos apstākļos var pieņemt, ka Klonēšanas ministrija cieši sadarbosies ar Valsts valodas centru. — Klonēt tikai tos, kuri valsts valodu pārvalda saskaņā ar augstāko kategoriju? Neticat? Pat Satversmes preambulā taču skaidri un gaiši teikts, ka Latvijas augstākais mērķis ir nācijas un valodas saglabāšana uz mūžīgiem laikiem. Par ļaunu nenāktu arī vēstures eksāmens. Tiesa, stāsta, ka apziņas nodošana klonam no klonējamā objekta ir neiespējama. Jā, tā nu ir problēma. Tātad neizdosies saklonēt arī pietiekamu skaitu vajadzīgo speciālistu — artilēristu, santehniķu vai kora diriģentu.
Tomēr klonēšana varētu atrisināt virkni citu problēmu. Aizvadītajā nedēļā Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija apsprieda, vai nevajadzētu apstiprināt likumu, kas liktu bērnus atdot skolā no sešu gadu vecuma. Deputāts Varis Krūmiņš stāstīja, ka bieži vien klasē mācās bērni, kuru vecums atšķiras gandrīz par gadu. Tas esot tāpat kā sportā, minēja piemēru deputāts — sporta treneris. Lielākā daļa vecāku dārgi samaksātu, lai viņu bērns piedzimtu kalendārā gada 1. janvārī, nevis 31. decembrī. Gads dāvā milzu priekšrocības no fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības viedokļa.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis atjokojās: diemžēl šo problēmu mēs atrisināt nevaram, ja nu tikai vērsties pie Demogrāfijas lietu centra vadītāja Imanta Parādnieka (Nacionālā apvienība): vai nebūtu iespējams vecākus, kuru bērns nāks pasaulē gada sākumā, premēt ar lielākiem pabalstiem salīdzinājumā ar tiem, kuru bērns dzimis vasarā vai rudenī?
Toties ar klonēšanu viss ir skaidrs: aprīlī iebāz mēģenē materiālus un janvārī gaidi ražu. Lieliski. Turklāt var ievērot arī vienotu vizuālo standartu. Lai dzimtu tikai blondīni ar zilām acīm. Kā aitiņa Dollija, lai viņai vieglas smiltis.
Bet no otras puses, varbūt nevajag klonet latviešus? Tur taču gaidāmas ne tikai ētiskās problēmas, bet arī virkne ģenētisko problēmu un mutāciju. Kas to lai zina, kas tur samaisīts latviešu ģenētiskajā kodā? Labāk likties mierā.
Tā nu, šķiet, tuvākajā laikā latviešu klonēšanas eksperimenti nenotiks. Demogrāfisko problēmu risināšanai turpināsies eksperimenti ar mērķi pārkalt latviešos Latvijas krievvalodīgos. Starp citu, arī tādi mēģinājumi ir tikpat pārgalvīgi un pat bīstamāki nekā klonēšana. Taču Satversmes preambulas un zinātnes labā ir jāriskē.
Arī mums, krievvalodīgajiem nebūtu jāpaliek malā. Vajag tikai vēl drusciņ pacensties un — paskat tik — iznāks no tevis latvietis, tieši Latvijas valsts 100. jubilejas laikā. Tā būtu labākā dāvana jubilejā.
Nu, bet pēc tam? Pēc tam mudīgi uz Īriju. Meklēt sēnes.
