RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Baltijas republikās iestājies kadru bads — Lietuvā neaizpildīto darba vietu skaits pieaudzis vairāk nekā par 20%, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz portālu Rubaltic.
Īpaši jūtams kvalificētu speciālistu trūkums, kuri aktīvi emigrē no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uz rietumvalstīm.
"Pašreizējā darbspējīgo iedzīvotāju aizplūduma ātruma apstākļos Baltijas valstis pēc dažiem gadiem nevarēs normāli eksistēt, jo reģionā trūks vitāli svarīgu profesiju speciālistu," — uzsver Rubaltic.
Lietuvas Statistikas departaments vēsta, ka neaizņemto darba vietu skaits valstī gada laikā pieaudzis par 20,9%. Septembra vidū valstī bija 20,4 tūkstoši neaizpildītu darba vietu — par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Viena ceturkšņa laikā parādījušās vēl 700 brīvas darba vietas.
Speciālistu trūkums īpaši asi jūtams transporta un apsardzes jomās — ceturkšņa laikā šajās nozarēs parādījušās 500 brīvas darba vietas. Sarežģīta ir arī situācija rūpniecībā, administrācijā un pakalpojumu sfērā. Projām brauc arī ārsti, un veselības aprūpes personāls nenovēršami noveco.
Strīda šampinjoni
Šajos apstākļos Latvijā izcēlās skandāls: valstī ieradās speciālisti no Īrijas — šampinjonu audzēšanas uzņēmuma pārstāvji. Viņi plāno aicināt Latvijas iedzīvotājus darbā sēņu plantācijās. Vācējiem un saiņotājiem sola 40-50 stundu darba nedēļu un stundas likmi vismaz 9,25 eiro apmērā (aptuveni 1850 eiro mēnesī), raksta izdevums.
Latvijas Darba devēju konfederācija asi kritizēja tamlīdzīgu piedāvājumu un pieprasīja pasākumus no varasiestāžu puses, lai speciālisti paliktu valstī. Organizācija uzskata, ka īru solītā alga novedīs pie jauna darba emigrācijas viļņa.
Taču Nodarbinātības valsts aģentūra pretpasākumu vietā publicēja savā vietnē sludinājumus par darbu Īrijā. Organizācija paziņoja, ka neko nevar uzsākt, jo neesot juridisku iemeslu, lai noraidītu Īrijas kompānijas lūgumu publicēt sludinājumus.
Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, piedalās Eiropas vienotajā darba tirgū, un īru kadru atlases speciālistiem ir tiesības piedāvāt darbu Īrijā lauciniekiem no Latvijas.
Vajadzīgi desmitiem tūkstošu darba vietu
Latvijas Ekonomikas ministrijas rīcībā esošā informācija liecina: valstī nepieciešami 35 tūkstoši darbinieku, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi. Taču iedzīvotāju skaits sarūk, darbinieku skaits samazinās, darba spēka izdevumi pieaug, bet jaunas darba vietas izveidot nav iespējams.
Saskaņā ar EM aprēķiniem, pēc četriem gadiem Latvijā trūks 30 tūkstošu speciālistu ar vidējo profesionālo un 16 tūkstoš speciālistu ar augstāko matemātisko un inženiera izglītību. Jūtams ārstu, pilotu, programmētāju trūkums, nav speciālistu precīzo zinātņu jomās.
Sociālā kolapsa draudi
Baltijai draud sociālais kolapss, ja varasiestādes steidzīgi neatrisinās speciālistu deficīta problēmu vitāli nozīmīgās jomās.
Pašlaik ierēdņi plāno piesaistīt darba migrantus no citām valstīm, piemēram, ukraiņus, kuri pēdējos gados bēg no Ukrainas tikpat ātri kā lietuvieši — no Lietuvas, atzīmēts rakstā. Taču pat ukraiņus, kuri šajā gadījumā nokļūs Eiropas darba tirgū, nespēs noturēt Baltijas valstīs piedāvātās algas
Daži politiķi ierosina pievērsties nevis migrantu piesaistīšanai, bet gan aizbraukušo Baltijas valstu pamatiedzīvotāju saukšanai mājup. Taču Lietuvā reemigrācijas situācija ir ļoti slikta. Emigrantu mājāsbraukšanai Baltijas valstīs nav radīti nekādi priekšnoteikumi.
"Reemigrācijas problēmu veido tas, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem piedāvā atgriezties pie tām pašām algām, tā paša dzīves līmeņa, tās pašas smacējošās sociāli psiholoģiskās atmosfēras, tiem pašiem politiķiem, no kuriem viņi bēguši," — raksta Rubaltic.
Šogad Lietuvu pametuši 50 888 cilvēki — vairāk nekā visa 2016. gada laikā, kurš iedzīvotāju aizplūduma ziņā pārspēja visus rekordus. Deviņi no desmit vecāko klašu skolēniem Lietuvā stāsta, ka vēlas pamest valsti.
