RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Kenija ir viens no lielākajiem griezto ziedu eksportētājiem pasaulē, taču plaukstošā industrija apgrūtina valsts ekoloģiju, raksta Euractiv.
Diezin vai eiropieši domā, ka viņu pirktie ziedi, iespējams, auguši citā pasaules malā, Kenijā. Šī valsts Austrumāfrikā aizņem 38% ziedu tirgus Eiropā. Aptuveni katrs divdemit piektais kenijietis tieši vai netieši strādā šajā milzīgajā industrijā.
Tomēr ziediem ir arī dzelkšņi: ziedu biznesa attīstība 80. gados nāca par ļaunu Kenijas upēm un ezeriem. Sākotnēji ziedi tika audzēti zem atklātas debess, un neviens nerūpējās par to, kā mēslojums, pesticīdi un nogulsnējumi ietekmē ūdens stāvokli.
Piesārņojums ar organiskajiem produktiem var novest pie plašas ūdenszāļu izplatības un ūdens skābuma maiņas. Kenijas ezeru bioloģiskā daudzveidība jau ir cietusi — speciālisti apgalvo, ka pēdējo gadu desmitu laikā krasi samazinājies savvaļas dzīvnieku un augu sugu skaits.
ANO eksperts Hoakins Hārlins brīdina: lai atjaunotu ezeru un upju agrāko stāvokli, būs nepieciešami vismaz četrdesmit gadi, ja tiks pārtraukta jebkāda cilvēku ietekme uz ūdenskrātuvēm.
Pēdējā laikā bezatbildīgā pieeja puķkopībā ir mainījusies, fermeri audzē ziedus siltumnīcās un slēgtās ekosistēmās, lai mazinātu apkārtējās vides piesārņojumu.
Ezera krastā
Viena no šādām fermām — Longonota atrodas Naivaša ezera krastā, divu stundu brauciena attālumā uz ziemeļrietumiem no Kenijas galvaspilsētas Nairobi. Ferma audzē rozes, kas pēc tam nonāk lielveikalos Lielbritānijā, Nīderlandē un citās ES valstīs.
Lai mazinātu kaitējumu apkārtējai videi un vienlaikus palielinātu ienākumus, fermas īpašnieki izmanto dabiskās tehnoloģijas, lai filtrētu un no jauna lietotu ūdeni, kas nepieciešams rožu audzēšanai.
Ar baktēriju, īpašu augu un purva iecirkņu palīdzību ferma ir radījusi sistēmu, kas neļauj nonākt ezerā ne pilienam netīrā ūdens, kas savukārt iepriecina 3 tūkstošus ezerā dzīvojošo begemotu.
Menedžeris apkārtējās vides jautājumos Eds Morisons pastāstīja, ka šai sistēmai ir arī citas priekšrocības. Zāle purvāju zonās regulāri jāpļauj, taču šos augus iespējams lietot kompostā — ziedu mēslošanai. Pateicoties slegtajam ciklam, fermai nenākas maksāt arī par ūdens noplūdi.
Longonota ferma cīnās ne tikai ar ūdens piesārņošanu, bet arī iegulda līdzekļus biogāzes ražošanā, lai cīnītos par gaisa tīrību. Dažu kilometru attālumā no fermas izvietotā elektrostacija pārstrādā 100 tonnas biomasas dienā un ar šo enerģiju pietiek, lai apgaismotu 15 tūkstošus māju.
Ražošanas procesā elektrostacijā veidojas mēslojums, kura apjoms gandrīz pilnībā apmierina apkārtējo fermu vajadzības. Tas ļauj fermām apgādāt vietējos ciemus ar bezmaksas dārzeņiem, kuri nav pietiekami skaisti, lai tos pārdotu Eiropas veikaliem.
