RĪGA, 5. decembris — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Ap Krievijas sportistiem saceltie skandāli — ziemas Olimpisko spēļu priekšvakarā viņiem atņem medaļas — kļūst aizvien skaļāki. Stāsts par to, kā labākajam skeletonistam Krievijā Aleksandrjam Tretjakovam atņemta Sočos 2014. gadā izcīnītā zelta medaļa un pasniegta Latvijas sportistam Martinam Dukuram, radīja milzu atbalsi. Tostarp arī Latvijā.
Profāniem nav iemesla lepoties
Nesen medijos uzstājās godājamais sportists Jefims Klementjevs, kurš pārstāvēja Latviju Olimpiskajās spēlēs 1992. un 2000. gadā. Viņš atklāti paziņoja, ka ar Dukura saņemto medaļu lepoties nav iemesla. Pēc viņa domām, Tretjakovs uzvarēja godīgi, bet Dukurs — godīgi zaudēja. Vēl vairāk, pēdējā laikā Dukuru saime dažādos čempionātos cieš neveiksmes, tāpat kā daudzi citi sportisti no Latvijas.
Sputnik Latvija lūdza komentārus citam slavenam sportistam — latviešu smagatlētam, olimpietim Viktoram Ščerbatiham.
"Lasīju medijos Klementjeva teikto un piekrītu viņam. Viena lieta ir, ja sportists pieķerts dopinga lietošanā un atbilstošs lēmums pieņemts operatīvi, teiksim, vienas vai divu nedēļu laikā. Taču, ja medaļu atņem ar atpakaļejošu datumu, pēc vairākiem gadiem, tas ir kaut kas ārkārtējs. Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāk cilvēku šaubās par to, ka tādējādi Eiropas ierēdņi vienkārši novāc pie malas konkrētus sportistus un atbrīvo ceļu kādam citam — savējiem. Šie dopinga skandāli, kuri neapklust jau kuro gadu, traucē sportam. Politika kaitē sportam," — uzsvēra Viktors Ščerbatihs.
Viņš piekrita arī citam Klementjeva teiktajam: "Cilvēki nesaprot, kā var gadiem ilgi trenēties, ieguldīt naudu, laiku, ja tevi var kuru katru brīdi atstādināt no sacensībām un atņemt medaļu. Izej uz starta un domā: tūlīt izcīnīšu medaļu, bet kur garantija, ka to pēc vairākiem gadiem neatņems?"
Drosmīgi esam tikai "virtuvēs"
Paradoksāli ir tas, ka politiku, kura nāk par ļaunu godīgajiem sportistiem, nosoda daudzi Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāvji, taču baidās atklāti uzstāties medijos. Lūk, ko Sputnik Latvija korespondentam pastāstīja kāds LOK vadības pārstāvis: "Labi, es tev tagad pateikšu, ko domā lielākā daļa cilvēku komitejā: Dukuri ir lieli… kā to maigāk pateikt… m… kašķi, sportisti, kuri aiziet pagātnē, taču cenšas noturēties virs ūdens uz medaļu rēķina, ko paši vairs nespēj saņemt. Jā, dažs labs vēl vietām uzklausa viņu viedokli, kad viņi īstajā brīdī un vietā sāk skandalēt un viņu balsis skan unisonā ar Eiropas politiķu vārdiem. Taču tas vairs nav sports!
Un tagad iedomājies, ka to es tev pateikšu atklāti, bet pēc tam tie paši Dukuri sacels tādu smirdoņu, sarīkos milzu histēriju, ka mani vienkārši atcels no amata. Tici man, septiņdesmit procenti Latvijas mefaļu iegucēju, augsto sasniegumu sporta pārstāvji nekritizēs SOK lēmumus. Kāpēc? Pavisam vienkārši: viņi faktis pārtiek no tās (caur LOK), no valsts, no dažādām Eiropas struktūrām. Viņi tev kaut ko drosmīgi pateiks, ko domā un runā "virtuvēs", bet pēc tam vienkārši vairs nesaņems naudu, nevarēs braukt uz čempionātiem un tā tālāk. Viņu vietas ieņems dažādi lojāli un ērti sportisti, kuri uzvedīsies tā, kā vajag tai pašai SOK."
Atņemt uzvarētājiem medaļas ir noziegums
Ivans un Jefims Klementjevi nebaidās runāt godīgi un atklāti, tāpat kā Viktors Ščerbatihs, jo viņi paši ir politiķi. No atklātām runām nebaidās arī cits pazīstams Latvijas politiķis (Rīgas domes deputāts, izglītības, kultūras un sporta komitejas pārstāvis), lai arī nav olimpietis, taču arī lielā sporta pārstāvis — Igors Kuzmuks. Lielu daļu dzīves viņam aizņem sporta vingrošana, viņš atbalsta cilvēkus, kuri tiecas uzvarēt, turklāt viņam ir nepārprotama pozīcija:
"Savulaik kļuvu par PSRS sporta meistaru sporta vingrošanā, vairākkārt izcīnīju uzvaras dažādos čempionātos un labi zinu medaļu vērtību. Pat nerunāšu par to, cik augsta ir olimpisko medaļu cena: parastam cilvēkam ir grūti pat iedomāties, kā sportistam nākas gadiem ilgi strādāt, lai uzvarētu. Uz olimpiskajām medaļām, pareizāk sakot, uz vēlmes tās iegūt, balstās viss sports: cilvēki no bērnības tiecas pēc tām, pārvarot sāpes, nomoka sevi ar pastāvīgiem smagiem treniņiem, ierobežo savas vēlmes. Tas ir īsts noziegums — atņemt cilvēkiem cerību, sapni, pēc kā viņi visu mūžu tiekušies.
Kad no sporta pazūd "sacensību gars", zūd olimpisko medaļu vērtība, kas pārvēršas par sīknaudu lielajā politikā. Sports pārvēršas par parastu fizkultūru. Protams, ir labi, ja cilvēki nodarbojas ar fizkultūru, bet runa tomēr ir par ko citu. Es runāju par lielā sporta iznīcināšanu, kas tiek upurēts politikas labā."
Uzvarēt pagājušajās Olimpiskajās spēlēs
— Pasaules politikā patlaban rit ASV un Krievijas aukstais karš. Šajā konfrontācijā tiek upurēts lielais sports. Piemēram, visus satrieca atbaidošais stāsts par Krievijas paralimpiešiem, kuri bez pierādījumiem tika apsūdzēti un atstādināti. Tas, kas pašlaik notiek ar olimpiešiem, nelien nekādos rāmjos. Jā, es vienmēr esmu iebildis pret dopinga izmantošanu. Taču tam visam nav nekāda sakara ar dopingu.
Krievu sportistiem atņem medaļas un disvalificē nevis dopinga, bet gan politisko spēļu dēļ. Godīgiem sportistiem bez mazākā pamata atņem medaļas — citu cilvēku dēļ. Manuprāt, tā turpināsies līdz brīdim, kad ASV (un valstis, pret ko tās izturas labvēlīgi) uzvarēs visās… pagājušajās Olimpiskajās spēlēs. Tādas uzvaras ar atpakaļejošu datumu. Kad ASV iegūs visas uzvaras, iespējams tās nomierināsies un no sporta pāries pie kaut kā cita, piemēram, sāks atņemt dažādas balvas un titulus krievu māksliniekiem, muzikantiem un tā tālāk, — uzskata Igors Kuzmuks.
