RĪGA, 28. novembris — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps vēlas, lai Ukraina atgūtu "savu teritoriju", paziņojis ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis Ukrainā Kurts Volkers intervijā izdevumam Politico.
Pēc Volkera vārdiem, Maskavas un Vašingtonas attiecību uzlabošanas labad pārrunās jāiet uz priekšu. Pie tam ASV gribētu saskatīt konstruktīvu pieeju un progresu Ukrainas jautājumā.
Diplomāts skaidro, ka Donalds Tramps cerot panākt mieru. "Viņš vēlas panākt situācijas atrisinājumu. Viņš vēlas, lai Ukraina atgūtu savu teritoriju," – Volkera teikto citēja RIA Novosti.
"Solis atpakaļ"
Intervijā Volkers pastāstīja, ka pārrunas ar Krievijas prezidenta palīgu Vladislavu Surkovu novembra vidū Belgradā kļuvušas par "soli atpakaļ". Pie tam diplomāts piezīmēja, ka tas, iespējams, ir atkarīgs nevis no situācijas Ukrainā, bet gan no Krievijas un ASV attiecībām.
"Iespējams, tas saistīts ar divpusēju sakaru trūkumu starp prezidentu Putinu un prezidentu Trampu (Vjetnamā APEC samitā – red.)," – uzskata Volkers.
Pie tam Valsts departamenta īpašais vēstnieks pārmeta Krievijai, ka tā kavējot attiecību normalizāciju ar ASV un atzīmēja, ka miera perspektīvas Ukrainā joprojām ir ļoti neskaidras. "Par to prezidents vienmēr saka: "Mēs gribētu salabt ar Krieviju." Taču tas, ko dara Krievija, patiešām apgrūtina procesu," – teica Volkers.
Lēmums par letālajiem ieročiem nav pieņemts
Jautāts par letālo ieroču piegādi Ukrainā no ASV, Volkers pavēstīja, ka Baltais nams vēl nav pieņēmis lēmumu. Pie tam, pēc diplomāta domām, Maskavas argumenti par to, ka ieroču piegādes saasinās spriedzi, neesot pamatoti. "Es nesaskatu nekādus argumentus, kāpēc gadījums Ukrainā varētu būt īpašs, kāpēc lai mēs to nedarītu, it īpaši, ja viņi aktīvi cenšas aizsargāt savu teritoriju," – teica politiķis.
Jau trīs gadus Kijeva cenšas panākt letālo ieroču piegādes no Vašingtonas. Patlaban ASV sniedz militāru atbalstu Ukrainai, taču oficiāli sūta tikai mundierus un iekārtas, kā arī apmāca Nacionālo gvardi.
Surkova un Volkera tikšanās Belgradā bija jau trešās šāda veida pārrunas. Pirmā notika augustā Minskā, tolaik puses to nosauca par ļoti noderīgu un konstruktīvu, stāstīja par "jaunu pieeju" situācijas noregulēšanai Donbasā. Otrā tikšanās notika oktobrī Belgradā, kur, pēc Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova vārdiem, puses "salīdzināja pulksteņus un informēja par viedokli pašreizējā situācijā".
