Stoltenbergs: NATO politika attiecībās ar Krieviju joprojām būs divpusēja

© Sputnik / Алексей Витвицкий / Pāriet pie mediju bankasNATO alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
NATO alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Attiecības ar Krieviju ir viens no galvenajiem jautājumiem NATO 2018. gadā. Alianse uzsver, ka nepieciešams dialogs līdz ar spēcīgu aizsardzību, paziņojis Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Attiecības ar Krieviju tiks izvērtētas NATO samitā Briselē 2018. gadā, pastāstīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Parlamentārās asamblejas sēdē Bukarestē, kas tika translēta organizācijas oficiālajā vietnē.

Stoltenbergs norādīja, ka sākta sagatavošanās NAKTO nākamajam samitam. Tas notiks alianses jaunajā galvenās mītnes ēkā, kas tika atklāta šogad. Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO turpinās darbu, ņemot vērā lēmumus, kas pieņemti samitos Velsā un Varšavā, modernizējot militārā bloka kolektīvo aizsardzību un "palīdzot sekmēt stabilitāti un drošību kaimiņvalstīs dienvidos un austrumos".

Divpusēja pieeja

Ziemeļatlantijas alianse nevēloties Krievijas izolāciju un jaunu auksto karu un turpinās divpusējo pieeju Krievijai, kuras pamatā ir aizsardzība un saturīgs dialogs, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Krievija ir mūsu kaimiņš… mēs nevēlamies izolēt Krieviju, mēs nevēlamies jaunu auksto karu, un mūsu darbību mērķis ir novērst nevis radīt konfliktus," — skaidroja Stoltenbergs.

Pie tam viņš uzsvēra, ka NATO bažas rada Krievijas militārā aktivitāte pie rietumu robežām un nepietiekamā caurskatāmība militārajās mācībās.

"Tas apliecina, cik nozīmīga ir NATO divpusējā pieeja pret Krieviju, kura ietver spēcīgu aizsardzību un saturīgu dialogu Krievijas un NATO Padomē ar savstarpēju saistību un militāro kontaktu starpniecību," — ziņoja Stoltenbergs.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Krievijas pārstāvis NATO: alianses darbības nav nesušas nekādus pozitīvus rezultātus

2014. gada martā alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņoja, ka NATO nolēmusi pārvērtēt attiecības ar Krieviju, un 2014. gada 1. aprīlī alianse apturēja praktisko un militāro sadarbību ar Krieviju.

Vienlaikus tika pieņemts lēmums saglabāt Krievijas un NATO Padomes sakarus ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku un augstākā, tostarp arī valstu vadītāju līmenī.

2016. gadā, pēc divu gadu pārtraukuma — 20. aprīlī, 13. jūlijā un 19. decembrī Briselē pēc NATO iniciatīvas notika Krievijas un NATO Padomes sēdes pastāvīgo pārstāvju līmenī.

Pēdējā Padomes sēde notika 13. jūlijā Briselē. Lielākā daļa laika bija veltīta Krievijas un NATO brīfingiem jautājumā par mācībām "Rietumi 2017" un Trident Javelin, pastāstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško. Puses apsprieda arī situāciju Ukrainā un Afganistānā, taču krīze Sīrijā netika skarta.

Ziņu lente
0