RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Latvijas neatkarības dienu, kas tiek svinēta 18. novembrī, iespējams svinēt arī bez tradicionālā lāpu gājiena, sarunā ar RIA Novosti paziņoja Latvijas Antifašistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs, reģionālās nodaļas "Latvija bez fašisma" vadītājs Josifs Korens.
Sestdien Rīgā notika plašas svinības par godu Latvijas neatkarības pasludināšanas 99. gadskārtai – Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas parāde, svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa, dažādi koncerti un svētku salūts.
Vakarā notika arī tradicionālais lāpu gājiens, ko organizēja Nacionālā apvienība. Dalībnieki pulcējās pie Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa pieminekļa un soļoja pa Rīgas ielām.
Tomēr šogad gājiena organizatoriem netika atļauts noslēgt to pie Brīvības pieminekļa, kur klātesošos uzrunāja valsts prezidents. Šo lēmumu pieņēma Rīgas dome drošības apsvērumu dēļ. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai" pārstāvji pat vērsās šajā jautājumā pie valsts vadītāja, taču atbalstu nerada.
"18. novembra lāpu gājiens mums neapšaubāmi saistās ar lāpu gājieniem Vācijā 30. gados. Vēl vairāk, gājiena kolonnā parasti skan visai radikāli, spilgti nacionālistiski aicinājumi un lozungi," – paziņoja Korens.
Tiesībsargs pauda viedokli, ka svētkos būtu iespējams iztikt arī bez lāpu gājieniem.
"Neapšaubāmi, var (Latvijas neatkarības dienu – red.) organizēt arī bez lāpu gājieniem. Šie lāpu gājieni ir kaut kāds izaicinājums. Ja jūs apgalvojat, ka tā ir demokrātiska parādība, aprunāsimies par to, ka kolonna iet un skandē: "Latvija – latviešiem!" Mēs zinām, pie kā var novest tādi lozungi, un prātā nāk analogs – "Vācija – vāciešiem".
Josifs Korens piebilda, ka viņam zināmi daudzi jaunieši Latvijā, kuri ar prieku piedalītos patriotiskā gājienā.
"Bet lāpu gājiens ik pēc simt metriem sāk skaļi skandēt "Mēs esam latvieši!" Taču šie jaunieši nav latvieši, tie ir poļi, ebreji, krievi, tatāri. Latvijā ir papilnam dažādu tautību. Tas patiešām notiek galvaskausu mērīšanas līmenī. Viņi skandē "Mēs esam latvieši!", un viņu galvenais postulāts ir: ja gribi dzīvot Latvijā, tev nāksies asimilēties, tad kļūsi par latvieti. Tātad visam šim, maigi izsakoties, urāpatriotismam nav nekā kopēja ar demokrātisku Latviju," – uzsvēra Korens.
