Viss sākās pieticīgi un mājīgi. Nākamo 2018. gadu republikā bija nolemts nosaukt par godu kādam Ādolfam Ramanauskim. Mūsdienu Lietuvā Ramanauskis ir savā ziņā līdzīgs mūsdienu Ukrainas Banderam, raksta RIA Novosti autors Viktors Marahovskis. Proti, vietējā antikrievijas eposa varonis. Ramanauskis bija viens no "meža brāļu" komandieriem Otrā pasaules kara beigās un pēckara gados. Pēc Lietuvas oficiālās versijas, viņš drosmīgi cīnījās pret okupantiem, un 1956. gadā tika notverts, VDK briesmīgi spīdzināts un pēc tam sodīts ar nāvi.
…Tomēr, vēsturiskās personības godināšanas pasākumu sagatavošanas procesā pēkšņi parādījās populārā vietējā rakstniece Ruta Vanagaite. Un paziņoja:
— pirmkārt, pēc viņas datiem, varonis kopš 1940. gada sadarbojas ar NKVD un nodeva čekistiem vairākus savus cīņas biedrus – konkurentus.
— otrkārt, varonis, iespējams, ir Lietuvas ebreju iznīcināšanas līdzdalībnieks (jāpiebilst, ka Lietuvā ebreji tika iznīcināti efektīvāk, nekā jebkur citur, turklāt lielākoties vācu okupanti pat nepaspēja piedalīties šajā "pasākumā": viss tika īstenots Lietuvas brīvprātīgo entuziastu spēkiem).
Diezin vai rakstniecei Vanagaitei, nākot klajā ar šo paziņojumu, ienāca prātā, kāda mēroga sekas tas nesīs. Varbūt viņa cerēja uz savu popularitāti vai Eiropas ebreju organizāciju atbalstu. Iepriekš viņa publicēja grāmatu "Mūsējie" — par lietuviešu lomu holokaustā. Eiropa un ebreju organizācijas par to viņu ilgi slavēja, tāpēc Vanagaitei bija pamats uzskatīt, ka tautieši neuzdrīkstēsies viņu aiztikt.
Taču šajā situācijā oficiālā Lietuva nespēja nociesties. Dažādās vietās rakstnieci saukāja par čekisti, par Putina ietekmes aģenti. Presē izvērsās kampaņa Vanagaites boikotam. Izdevniecība iznīcināja viņas grāmatu tirāžas. Viņu vairs neaicina piedalīties pasākumos un piesaistīt ES "kultūrai paredzētās naudas" apgūšanai (tas ir galvenais Baltijas radošās inteliģences izdzīvošanas avots). Lielākais tirdzniecības tīkls izņēma no pārdošanas viņas grāmatas. Pat Lietuvas neatkarības tēvs Vītauts Landsberģis pieprasīja, lai Vanagaite iet mežā un nošaujas.
Tālākie noteikumi ir skaidri. Rakstniecei izteica atbalstu Eiropas ebreju kongress, kas pārstāv aptuveni 2,5 miljonus Eiropas ebreju. Raganu medības mūsdienās nav pieņemamas, paziņoja ЕЕК: "Grūti iedomāties, ka 2017. gadā grāmatu tirāžu būtu iespējams aizliegt politisku iemeslu dēļ. Ruta Vanagaite ir drosmīga sieviete, kuras balss nepieciešama lietuviešiem, kuri vēlas iepazīties ar savu pagātni, īpaši ar holokausta periodu, un rakstniece jāuzslavē, nevis jāuzbrūk viņai."
EEK viedokli Lietuvas ĀM izvērtēja kritiski: tur nesaprotot vēstures nianses. Lieta tāda, ka ebreju iznīcināšana (kas, protams, ir slikti) un padomju kolaborantu un karavīru iznīcināšana (kas, protams, ir labi) esot pilnīgi atšķirīgas lietas un tās nedrīkst jaukt. "Lietuvas ebreju genocīda un pretošanās padomju varai pretstatījums šajā kontekstā ir absolūti nepieņemams un sagroza vēsturi," — klāstīja Lietuvas ĀM. Nesen par "Vanagaites lietu" stāstīja vācu izdevums "Spiegel". Tālāk, iespējams, pie darba ķersies smagā artilērija – autoritatīvas Eiropas organizācijas, un skandāls tiks atšķetināts starptautiskā līmenī.
…Taču mūs interesē kas cits.
Mazajā Baltijā – provinces līmenī – notiek kaut kas "Holivudas seksa skandālam" līdzīgs. Tikai kinozvaigžņu lomās, kas cīnījās par cilvēktiesībām, bet izrādījās varmākas, — tagad ir mazās brīvību mīlošās valstis ar miglainu pagātni.
Kas te īsti notiek? Jau 90. gados "meža brāļi" Baltijā bija pilnībā un pārliecinoši kanonizēti kā partizāni, kuri pretojās necilvēcīgajai padomju okupācijai. Atšķirībā no SS leģionāriem, kurus pagrūti ieskaitīt svēto pulkā, jo viņi bija esesieši (jā, cīnījās ar krievu komunistisko ļaunumu, taču Hitlera pusē, kas īsti labi nav), — ar "meža brāļiem" šādas problēmas nepastāv. Tiešas kalpošanas nacistiem nebija, tātad viņu antikrievisko episkumu nekas neaptumšo.
Lai arī pārsvarā viņi iznīcināja savus tautiešus, kuri "pārdevušies krieviem".
Ņemsim vērā: pret Krieviju vērstais eposs (t.i. nacionālās vēstures versija, kuras pamatā ir gadsimtiem ilga pretošanās ļaunajam krievu impērijas ļaunumam) tika pieņemts kā oficiālā versija gandrīz visās bijušajās padomju republikās. Varbūt tikai Baltkrievijā ne. Tas bija pilnīgi loģiski, turklāt ne tikai tāpēc, ka kolektīvie Rietumi saskatīja garantiju: republikas nekad vairs neapvienosies ar Krieviju. Lieta tāda, ka bijušajām padomju "nacionālajām elitēm" bija nepieciešams visiem spēkiem attālināties no Krievijas. Tādēļ katrā jaunajā valstī parādījās eposs, kurā "mēs" (brīvību mīloša tauta ar apbrīnojamām tradīcijām) gadsimtiem ilgi cīnījāmies par savu brīvību ar "viņiem" (ģenētiskiem vergiem no netīrajiem aukstajiem Ziemeļiem, kuri gribēja paverdzināt arī mūs).
ASV un ES atbalstīja šo politiku ar tādu prieku, ka bijušām padomju republikām tika izsniegta savā ziņā idejiska indulgence "cīņai ar krieviem". Visa pārējā Eiropa nedrīkstēja būt ksenofoba, bet Austrumeiropa – drīkstēja. Visai pārējai Eiropai bija jākaunas par hitlerisko periodu, bet Austrumeiropai nebija jākaunas, tā pat varēja klusi ar to lepoties. Un tā tālāk.
No paša sākuma bija skaidrs, ka tā ir pārejoša parādība. Agri vai vēlu "īstās Eiropas" oficiālā morāle satiksies ar to morāli, kas bija atļauta austrumeiropiešiem cīņas ar Krieviju laikā. Šķelšanās kļuva manāma jau 2015. gadā."Sīrijas bēgļa gadā". Visa Rietumeiropa stāvēja gar autoceļiem ar tolerantiem plakātiem "Sveicināti", toties Austrumeiropas sociāldemokrātijas pēkšņi paziņoja, ka šo citticībnieku netīrās kājas viņu zemīti nemīdīs.
Vēlāk, 2016. un 2017. gadā nacionāldemokrātijas sakašķējās pašas (Ungārija pēkšņi atklāja, ka Ukrainā apspiež ungārus, Polija noskaidroja, ka tur glorificē nacistus, kuri sarīkoja poļu tautas masveida genocīdu).
Galu galā tipisks antikrieviskā eposa pozitīvais varonis no Lietuvas ir izrādījies Eiropas kaunpilnās holokausta sāgas negatīvais varonis. Pie tam Lietuvas elitei neļauj mierīgi medīt savās rindās atrasto raganu, kura neatzīst vienīgo pareizo vēstures versiju.
…Ir pamats uzskatīt, ka Lietuvas elite pašlaik jūtas patiesi apvainota. No NATO uzticamās, pret ASV ienaidniekiem nežēlīgas, Krievijai naidīgās nacionāldemokrātijas pēkšņi pieprasa ievērot apnicīgo Rietumu politisko taktu pilnā mērā. Tagad nacionāldemokrātija izmisīgi aizsargājas, turoties pie savām tiesībām medīt raganas un glorificēt pareizos slepkavas. Arguments: tā vienmēr bijusi Krievijai naidīga.
Tas izskatās mežonīgi. Ja par izvarošanu apsūdzētais Hārvijs Vainšteins attaisnotos ar to, ka viņš visu mūžu cīnījies pret nabadzību, AIDS, bērnu diabētu, sklerozi un ieročiem, pat viņš izskatītos pievilcīgāk.
Bet te vesela pundurvalsts attaisno vienas zvērības ar citām – it kā pareizām.
Pagaidām grūti teikt, kā attīstīsies skandāls. Toties paskatīsimies, vai šī loģika pārspēs to, ko pieņemts uzskatīt par "Eiropas universālajām vērtībām".
