Ždanoka vāks parakstus visu ES mazākumtautību aizsardzībai

© из личного архива Татьяны ЖданокДепутат Европарламента Татьяна Жданок
Депутат Европарламента Татьяна Жданок - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka aicinās Latvijas iedzīvotājus balsot par ES mazākumtautību aizsardzību. Līdz 2018. gada aprīlim ir jāsavāc miljons parakstu.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka vāks parakstus Eiropas pilsoņu iniciatīvai, kas paredz aizstāvēt ES dzīvojošās mazākumtautības, vēsta rus.tvnet.lv.

Mītiņš pret bilingvālo skolu pāreju pie latviešu mācību valodas - Sputnik Latvija
Petīciju par bilingvālās izglītības saglabāšanu izskatīs Saeima

Iniciatīvas vietnē norādīts "Minority SafePack — miljons parakstu par daudzveidību Eiropā". Tās autori aicina ES pieņemt normatīvos aktus ES nacionālo un lingvistisko minoritāšu aizsardzībai un ES kultūras un valodas daudzveidības stiprināšanai.

Tiesiskajos aktos jāparedz politiski pasākumi tādās jomās, kā reģionālās valodas un mazākumtautību valodas, izglītība un kultūra, reģionālā politika, iesaistīšana, līdztiesība, audiovizuālo un cita veida plašsaziņas līdzekļu saturs, valsts atbalsts.

Iniciatīva reģistrēta 2017. gada 3. aprīlī, paraksti tiks vākti vienu galu. Līdz šim parakstījušies gandrīz 55 tūkstoši cilvēku, taču jāsavāc vismaz miljons parakstu, lai tā gūtu panākumus, turklāt vismaz septiņās valstīs jāsasniedz minimālo parakstu skaitu.

Atgādināsim, ka sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss.lv bija publicētas divas petīcijas par krievu valodas saglabāšanu skolās Latvijā. Viena no petīcijām jau ir savākusi 10 tūkstošus balsu, kas nepieciešami tās iesniegšanai Saeimā, un tiks nodota parlamentā 21. novembrī.

Памятник Воинам-Освободителям Латвии и Риги - Sputnik Latvija
Mazākumtautības kļuvušas lojālākas, taču vēlas, lai latvieši svinētu 9. maiju

Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Aptuveni 250 tūkstoši viņu vidū ir nepilsoņi – bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc neatkarības atgūšanas palika Latvijā, taču viņu priekšteči nav dzīvojuši valstī līdz 1940. gadam. Lielāko daļu viņu vidū veido krievvalodīgie. Nepilsoņi ir republikas pastāvīgie iedzīvotāji, taču viņu tiesībās noteikta virkne ierobežojumu. Piemēram, viņi nevar piedalīties vēlēšanās un ieņemt noteiktus amatus valsts sektorā.

Latvijas valdība iecerējusi izglītības reformu, kuras rezultātā no 2020./21. mācību gada visi vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiks pasniegti tikai latviešu valodā, un mazākumtautību skolās tiks saglabāta iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Krievvalodīgie iedzīvotāji protestē pret šo reformu – viņi uzskata, ka viņu bērniem ir tiesības mācīties dzimtajā valodā.

Ziņu lente
0