RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Latvijas Kultūras ministrija iepazīstinājusi ar pētījumu par mazākumtautību līdzdalību demokrātiskajos procesos valstī, taču dažas tēzes no tā nokļuva presē jau iepriekš. Piemēram, Latvijas Avīze apgalvo, ka ierēdņi tēlojuši visai optimistisku mazākumtautību integrācijas ainu, tomēr galvenā problēma esot latviešu valodas prasmju zemais līmenis, vēsta Mixnews.lv.
Kultūras ministres ār¬štata padomnieks sociālās atmiņas un publiskās vēstures jautājumos Mārtiņš Kaprāns pastāstīja, ka pētījumā izmantota mūsdienīga metodika.
"Tas ir veikts pēc ļoti uzticamas izlases veidošanas metodes. Galvenais secinājums, ka sabiedrības sašķeltība Latvijā patiešām nav tik briesmīga, kā to reizēm mālē," – teica Kaprāns.
Pētījums liecina, ka mazākumtautību lojalitāte aug, stiprinās piederības sajūta Latvijai, viņi aktīvāk piedalās vēlēšanās, un nostalģija par padomju laikiem ir mazinājusies. Piederību Latvijai jūt 84% aptaujāto mazākumtautību pārstāvji (pirms gada – 64%). Stiprāka ir piederības sajūta savai tautai, reģionam, mazinājusies mazākumtautību piederības sajūta Krievijai.
No otras puses, norāda Latvijas Avīze, valda viedoklis, ka pētījuma autori cenšas attaisnot līdz šim pastāvējušo integrācijas procesu un slēpj nepatīkamus faktus. Piemēram, kopš 2015. gada ir pieaudzis latviešu valodas nepratēju skaits – 2017. gadā šis rādītājs sasniedzis 8%, lai arī pirms diviem gadiem tikai 2% mazākumtautību pārstāvju nepārvaldīja latviešu valodu.
Līdz ar to krities ir arī mazākumtautību pārstāvju skaits, kuri valsts valodu pārvalda ļoti labi.
Kā saliedēt sabiedrību
Aptaujas gaitā mazākumtautību pārstāvjiem tika uzdots jautājums, kā, pēc viņu domām, saliedēt latviešu sabiedrību. Visbiežāk bija sastopami tādi ierosinājumi, kā plašāka latviešu piedalīšanās krievu svētkos, tostarp arī 9. maija pasākumos; pilsonības piešķiršana bez valsts valodas zināšanu pārbaudēm un Valsts valodas centra likvidācija.
Pētījumu "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā" pēc KM pasūtījuma veicis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Tā ietvaros aptaujāti 922 mazākumtautību pārstāvji.
Latvijā dzīvo mazāk kā divi miljoni cilvēku. Viņu vidū aptuveni 250 tūkstoši ir nepilsoņi — bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas neatkarības iegūšanas palika valstī, taču kuru priekšteči nav dzīvojuši republikā pirms 1940. gada. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču tai piešķirts svešvalodas statuss.
Krievija jau vairākkārt dažādās starptautiskās organizācijās, piemēram, EDSO pievērsusi uzmanību krievvalodīgo stāvoklim Latvijā un citās Baltijas valstīs. Piemēram, Maskava pauda bažas sakarā ar Latvijas valdības plāniem ieviest latviešu apmācības valodu bilingvālajās skolās, kā arī spiedienu, kāds tiek izdarīts pret pašvaldību pirmskolas izglītību krievu valodā. Tāpat Krievijas ĀM vairākkārt aicinājusi Baltijas valstis "likvidēt kaunpilno nepilsonības statusu".
Oktobra sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņēma 20 valstu jauno vēstnieku akreditācijas vēstules. Viņu vidū bija arī Latvijas vēstnieks Māris Riekstiņš. Putins informēja, ka Krievija ir gatava veidot labas kaimiņu attiecības ar Latviju un pauda cerību uz dialogu jautājumā par Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem.
