RĪGA, 11. novembris — Sputnik. Krievu valodas tirgus vērtība ir augstāka salīdzinājumā ar latviešu valodu un, izņemot dažas nozares, bez latviešu valodas var iztikt, pastāstīja Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns radio Baltkom programmas "Tiešā runa" ēterā.
"Jāsaka, ka latviešu valodai, un tā, protams, ir ļoti bīstama doma, nav tirgus vērtības. Tā patiešām ir, ja paskatīsimies darba sludinājumus — krievu, angļu, vācu un tā tālāk. Bez latviešu valodas var iztikt, izņemot dažas nozares," — uzsvēra politiķis
"Negribu aizvainot latviešu valodu, esmu par to, lai visi runātu latviski, saņemtu tajā labu izglītību, taču ir jāsaprot, ka krievu valodas tirgus vērtība ir lielāka nekā latviešu valodai," — paskaidroja Jurkāns un piebilda, ka mūsdienās liela nozīme ir labai izglītībai.
Oktobra sākumā valdošā koalīcija atbalstīja izglītības reformas koncepciju, kas paredzēja pakāpenisku mācību pāreju uz latviešu valodu. Saskaņā ar ieceri, 2020./21. mācību gadā visi vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiks pasniegti tikai latviešu valodā, un mazākumtautību skolās saglabāsies vien iespēja apgūt dzimto valodu, literatūru, kā arī ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Krievu mazākumtautības parstāvji asi kritizēja iniciatīvu.
23. oktobrī pie Izglītības ministrijas notika mītiņš pret izglītības reformu. 16. novembrī notiks vēl viena protesta akcija. Sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana par krievu mācību valodas saglabāšanu skolās. Viena no petīcijām jau savākusi 10 tūkstošus balsu, kas nepieciešami tās nodošanai Saeimā.
Nacionālā apvienība plāno papildus izstrādāt grozījumus, kuri ļaus apkalpojošajā sfērā strādājošaniem nerunāt krieviski. Partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka grozījumi darba likumā ļaus latviešu jauniešiem iekārtoties darbā. Politiķis atzīmēja, ka patlaban to ir grūti izdarīt, ņemot vērā nesamērīgās prasības par krievu valodas zināšanām.
Politiķis atzina, ka valodas ir jāprot, taču šajā gadījumā runa ir nevis par svešvalodu zināšanām kopumā, bet gan par konkrētu valodu, kuras nesēji cenšas to padarīt par otro valsts valodu.
Pašlaik viesnīcu un restorānu biznesā, tirdzniecībā un vairākos citos sektoros krievu valodas zināšanas ir viena no galvenajām prasībām. Latvijā joprojām ierodas liels skaits krievu tūristu, un iespēja sazināties dzimtajā valodā dāvā pārliecību, ka apmierinātie viesi no jauna atgriezīsies.
