Jurkāns: Latvija nolādēs dienu, kad Krievija kļūs vāja

© Sputnik / Владимир Вяткин / Pāriet pie mediju bankasMaskava
Maskava - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijai nav jāpaliek vienaldzīgai pret kaimiņos notiekošo – negatīviem notikumiem Krievijā būs sekas arī Latvijai, pārliecināts Jānis Jurkāns.

RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Sankcijas attiecībā pret Krieviju var negatīvi ietekmēt Latviju, paziņoja bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns, telekanāla RīgaTV 24 programmā "Preses klubs".

Pēc Jurkāna vārdiem, Latvija kā tuvākais Krievijas kaimiņš stirpi cietīs gadījumā, ja Krievijas ekonomika sabruks Rietumu ekonomisko sankciju rezultātā.

"Iedomāsimies, ka Krievija ir tik tālu novājināta, ka viņa sāk tirgoties ar saviem kodolmateriāliem. Un nedod Dievs, ka tur būs bads un sāks iet pūļi pāri robežai. Mēs kauksim tai dienā, kad Krievija ekonomiski būs ļoti vāja," citē Jurkāna vārdus Latvijas Avīze.

Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns - Sputnik Latvija
Latvijas bijušais ārlietu ministrs pastāstīja, kā sankcijas "šauj pa kājām" ES

Pēc politiķa domām, sankcijas pret Krieviju nav vienīgais kļūdainais solis, kuru pieļāva Latvijas varas iestādes. Valts ir pārāk paklausīga, uzskata Jurkāns.

"Visas tās bezjēdzības, kas valstī ir notikušas, ir notikušas ar mūsu klusu ciešanu," pārliecināts bijušais ārlietu ministrs.

Kā piemēru viņš minēja Latvijas piedalīšanos Irākas karā.

"Mēs cietām klusu, kad mums teica: "Ejiet karot Irākā!" Būtībā mēs palīdzējām amerikāņiem okupēt Irāku. Kara rezultātā izveidojās ISIS, pret ko karosim mēs un vēl cietīs mūsu bērni," uzvēra bijušais ĀM vadītājs.

Sekojot amerikāņu modelim, Latvija drīzāk cietīs, nevis iegūs, uzskata Jurkāns. Pēc viņa domām, jautājums ir, cik valsts iekšpolitika un ārpolitika ir morāla un patstāvīga.

"Ja mēs turpināsim skriet tēvoča Sema pēdās un klausīsim visu, ko viņš mums saka, tad mēs drīz nonāksim ļoti bēdīgā situācijā," brīdina Jurkāns.

Krievijas un Rietumu attiecības sabojājās 2014. gadā pēc Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju un konflikta sākšanos Ukrainā. Ieviešot mērķtiecīgas sankcijas pret atsevišķiem pilsoņiem un kompānijām, ES un ASV pārgāja vēlāk pie veselu sektoru bloķēšanas Krievijas ekonomikā. Atbildes kārtā Maskava ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kuras ieviesa pret to sankciju. Jūlijā ierobežojumi attiecībā pret Krieviju tika pagarināti līdz 2018. gada 31. janvārim, Maskava atbildēja simetriski.

Rietumi saista ierobežojumu atcelšanu ar to, ka Maskavai ir jāizpilda Minskas līgumu nosacījumus, Krievija uzskata šādu pozīciju par absurdu, jo viņa nav Ukrainas iekšējā konflikta dalībniece un ir ieinteresēta tā ātrākā atrisināšanā.    

Ziņu lente
0