RĪGA, 8. novembris – Sputnik. Migrantu uzraudzības sistēma ir pārslogota un netiek galā ar darba apjomu, paziņoja radio Sputnik ēterā bijušais Britu Pierobežas dienesta ģenerālais direktors Tonijs Smits, komentējot ziņas par desmitiem tūkstošiem migrantu, kuru atrašanās vieta varas iestādēm nav zināma.
Pēc galvenā inspektora robežas un imigrācijas jautājumos Deivida Bolta atskaites datiem, apmēram 60 000 no 140 000 nelegālo migrantu, kuriem draud deportācija no Lielbritānijas, oficiāli tiek uzskatīti par "bēgļiem" tā dēļ, ka viņu atrašanās vieta iestādei nav zināma. Bolts kritizēja Lielbritānijas Iekšlietu ministriju, paziņojot, ka par nelegālo migrantu neefektīvas izsekošanas iemeslu kļuva "slikta iekšējā komunikācija". Pēc Bolta teiktā, ministrija neveic nekādus pasākumus, lai noskaidrotu "liela bēgļu skaita" atrašanās vietu.
Ziņojums rāda bēdīgus rezultātus valdībai, atzīmēja Smits. Pēc viņa sacītā, atskaite liecina, ka par migrantu uzraudzību atbildoša sistēma ir pārslogota un netiek galā ar darba apjomu.
"Ja kopumā paskatīsimies uz imigrāciju, Lielbritānijai neklājas slikti. Mums ir sava pierobežas sistēma, mēs neesam Šengenas grupas daļa, mums ir pietiekami nesliktas (kontroles – red.) sistēmas pirms un ieceļošanas laikā. Taču problēma tāda, ka, tiklīdz cilvēki nonāk Lielbritānijā, ir diezgan grūti viņus izsūtīt, jo pastāv daudzi šķēršļi. Apmēram 40 tūkstoši nelegālo migrantu ik gadu aizbrauc prom, taču tikai 10 tūkstoši dara to piespiedu kārtā. Pārējie brauc prom brīvprātīgi. Mūsu stratēģija ir, lai sākotnēji nedotu cilvēkiem šeit nokļūt," — paziņoja Smits.
Pēc viņa teiktā, robežkontroles dienestam patiešām ir laba operatīva informācija – kur cilvēki dzīvo vai nelegāli strādā.
"Taču kad mēs viņus arestējam, nemainīgi pastāv iemesls, kādēļ viņus nedrīkst nekavējoties deportēt. bieži cilvēki iesniedz jaunu lūgumu patvēruma piešķiršanai, paziņo par jauniem apstākļiem… Nedrīkst vienkārši ieslodzīt cilvēkus, tādēļ viņus palaiž atpakaļ, sabiedrībā. Un pat ja mēs novedam procesu līdz beigām, viņi var izmest savu pasi. Un mums nākas iesniegt lūgumu, lai viņiem tiktu izsniegta pase. Pastāv šķēršļi viņu izsūtīšanai," — paskaidroja Smits.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Iekšlietu ministrijas budžets tiek ievērojami samazināts deviņu gadu garumā.
"Es iestātos par resursu skaita palielināšanu un par labākām cilvēku monitoringa sistēmām. Mēs joprojām diezgan stipri paļaujamies uz papīra sistēmām. Tā vietā mums varētu būt biometriskās reģistrācijas sistēma, mēs varētu izmantot marķējumu un citas tehnoloģijas," noslēgumā teica Smits.
