RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Saskaņā ar ES kvotām uzņemtie un Latvijā palikušie migranti ir uz pirkstiem saskaitāmi — lielākā daļa pēc bēgļa statusa saņemšanas pārvietotās labākas dzīves meklējumos dodas uz ekonomiski attīstītākām valstim, stāsta LTV7.
Latvija bēgļu vidū nav īpaši populāra mītnes zeme. Ja arī viņi ierodas valstī, uz ilgu laiku viņi Latvijā neaizkavējas. ES pārvietošanas programmas ietvaros līdz šī gada 15. septembrim Latvijā ieradās 346 bēgļi, pārsvarā no Sīrijas un Eritrejas. Palikušo skaits nav zināms.
"Kopš aizvadītā gada sākuma pie mums vērsušies 117 cilvēki. Diemžēl daļa no viņiem jau ir aizbraukuši no Latvijas. Patlaban pie mums reģistrēti 37 cilvēki," — paziņoja Nodarbinātības valsts aģentūras projektu vadītāja Antra Jansone.
Viņa paskaidroja, ka pusotra gada laikā aģentūra palīdzējusi atrast darbu 20 bēgļiem.
"No viņiem pašlaik strādā 14 cilvēki. Tie ir tie, ko mēs aktīvi kontrolējam, protams, iespējams, tādu cilvēku ir vairāk, un viņi vienkārši atraduši darbu bez mūsu palīdzības. Taču palicēji patiešām vēlas strādāt," — uzsvēra Jansone.
Viņa piebilda, ka bēgļi Latvijā parasti strādā kokapstrādes, celtniecības, mazumtirdzniecības, dārzkopības, medicīnas un ēdināšanas nozarēs.
Pēc atgriešanās Latvijā gaida jaunas problēmas
Pabalsta saņemšanai bēglim ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Ja bēgļi nolēmuši pamest Latviju tādēļ, ka nav atraduši darbu un mājokli, nolēmuši izmēģināt laimi Vācijā vai citās Rietumeiropas valstīs, bet pēc tam atgriezušies, viņi zaudē sociālos pabalstus.
"Vienkārši sakot, bēgļus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Lielākoties iznāk tā, ka, saņēmuši bēgļa statusu, viņi aizbrauc no Latvijas. Un te parādās problēma — dažas ģimenes nevar atgriezties. Rodas situācija, ka viņiem nav pabalsta, jo viņi to zaudē, ja nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā," — paskaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Viņš norādīja, ka atgriezušās ģimenes ar maziem bērniem Latvijas varasiestādes izmitina "Muceniekos", jo viņiem nav cita mājokļa.
"Taču saskaņā ar noteikumiem, pēc bēgļa statusa saņemšanas viņiem nav tiesību tur uzturēties," — piebilda Kozlovskis.
2016. gadā Latvija, pildot patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, iztērējusi 5,622 miljonus eiro, 2017. gadā šiem mērķiem paredzēti 4,881 milj. eiro, 2018. gadā plānots piešķirt 1,439 milj. eiro, 2019. gadā — 1,285 milj. eiro.
