RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Vairākus gadus ilgusī finanšu un ekonomikas krīze eirozonas valstīs ir noslēgusies, paziņoja ekonomikas un finanšu eirokomisārs Pjērs Moskovisī. "Krīze, un tas jau ir skaidrs, palikusi pagātnē, novērojama ekonomiska izaugsme," — citē Moskovisī vārdus preses konferencē RIA Novosti pēc eirozonas (Eirogrupas) valstu finanšu ministru padomes sēdes.
Saskaņā ar Eurostat datiem, visas eirozonas valstis, izņemot Grieķiju, demonstrējušas ekonomisko izaugsmi 2016. gadā. 2017. un 2018. gadā Eiropas Komisijas sagaida ekonomikas izaugsmi visās valūtas bloka valstīs, turklāt bezdarbs, kaut arī paliek augstā līmenī (9% visā eirozonā), turpinās samazināties.
Dziļā finanšu un ekonomikas krīze, ko Eiropas Savienība piedzīvojusi pēdējo desmit gadu laikā, varēja novest pie vienotās Eiropas valūtas — eiro beigām, iepriekš teica Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) vadītājs Klauss Reglings. Arī viņš uzskata, ka Eiropas Savienība atstājusi pagātnē šo krīzes periodu.
Eiropas Savienības varas iestādes krīzes laikā stiprināja finanšu un ekonomikas integrāciju eirozonā, tostarp, pateicoties tā saucamās banku savienības izveidošanai. Arī šobrīd turpinās virzība šajā virzienā. Turklāt daudzas ES valstis izgāja cauri piespiedu budžeta deficīta samazināšanas procedūrai.
Eiropas Komisija tic Latvijas izaugsmē
Iepriekš aģentūra Standard & Poor’s uzlaboja prognozi Latvijas ekonomikai no "stabilas" uz "pozitīvu". Privātais patēriņš aug līdz ar algu un reālo ienākumu celšanos, investīcijas uzņem apgriezienus pateicoties eirofondu plūsmu paplašināšanai, savukārt stabils ārējais pieprasījums uzturēs eksporta palielināšanos. Šādos nosacījumos, pēc aģentūras prognozes, līdz 2018. gada beigām IKP izaugsmei ir jāsasniedz 4%.
Saskaņā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sacīto, Latvijas pēc tās attīstības tempiem apdzen daudzas citas Eiropas savienības valstis.
