RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Mūsdienu bērni izmanto daudzas valodas, tādēļ būtu vērts aizdomāties par to, kā ieviest daudzvalodību Latvijas skolās, nevis pārvest tās visas tikai un vienīgi uz apmācību latviešu valodā, paziņoja radiostacijas Baltkom intervijā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas ekspertu grupas vadītājs, Rīgas Augstākās ekonomikas skolas profesors, bijušais Latvijas izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Pēc viņa teiktā, skolām pašām ir jāizvēlas apmācību valodas un tās proporcijas.
"Tagad es runāšu par jūtīgu lietu krieviem – apmācību latviešu valodu. Tas ir tas, par ko runā jau 25 gadus. Tas ir pagātnes lēmums, kurš nav virzīts uz nākotni. Nākotne ir daudzvalodība. Jādomā savādāk, jāmeklē citi risinājumi. Piemēram, mana meita iet uz Angļu ģimnāziju. Viņiem bieži daļa priekšmetu tiek pasniegta angļu valodā. Un tas notiek trešajā klasē. Un pareiza, rietumu pieeja būtu atdot valodu jautājumu skolām. Tā ir autonoma vienība," — uzskata Ķīlis.
Angļu valodu viņš nosauca par galveno latviešu un krievu valodas konkurentu un uzskata, ka praksē nav iespējams pāriet tikai un vienīgi uz apmācību latviešu valodā.
"Politiski tas ir reāli, taču faktiski tas ir nereāli. Bērni mācīsies citās valodās – tās ir YouTube, sociālajos tīklos. Tur ir cita valoda. Dzīvosim 21. gadsimtā, nevis 19.. Tāpēc es attiecos pret to mierīgi," — atzīmēja viņš.
Oktobra sākumā valdošā koalīcija atbalstīja izglītības reformas koncepciju, kura paredz pakāpenisku izglītības pāreju uz latviešu valodu. Saskaņā ar iecerēto, sākot ar 2020./2021. mācību gadu visi vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiks pasniegti tikai latviešu valodā, taču mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi.
27. oktobrī sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana par bilingvālās izglītības saglabāšanu Latvijas vidusskolās. Iniciatīvas autors ir neatkarīgais žurnālists, blogeris, bijušais Ves.lv portāla galvenais redaktors Deniss Barteckis. Raksta publicēšanas brīdī iniciatīvu atbalstīja jau vairāk nekā 8 tūkstoši 300 cilvēku.
Tai pat laikā, 2. novembrī, portālā parādījās pretēja iniciatīva – par bilingvālās izglītības iznīdēšanu Latvijā. Tās autors ir Kārlis Martinsons, kurš uzskata, ka bilingvāla izglītības sistēma sašķeļ sabiedrību un rada komunikācijas problēmas valstī. Martinsons piedāvā noteikt pieņemamu pārejas periodu, kura laikā visas valsts un pašvaldību izglītības iestādes – bērnu dārzi, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas – pāries uz latviešu valodu, izņemot ārzemju valodu nodarbības. Par šo iniciatīvu šobrīd parakstījies 61 cilvēks.
