Protesta mītiņš pret izglītības reformu tika organizēts ar mērķi sākt diskusiju par pašu reformu. Patlaban strīdi par to atgādina vētrainu jūru, kurā dusmu viļņi aizskalojuši saprāta atliekas. Pamēģināsim salikt visu pa plauktiņiem, lai kļūtu skaidrs, kāpēc diskusija ir tik asa, kas tajā principiāli svarīgs, ko reforma skars tieši un vai tā attieksies tikai uz krieviem.
Sarunas par reformu neliecina par gatavību pārmaiņām, — tas ir tikai priekšvēlēšanu politisko spēļu rezultāts, un pats galvenais ir nesajaukt lozungus ar reālo situāciju. Būsim atklāti: izglītības reforma ir asimilācijas instruments un darbojas slikti. Patiesībā pirms 13 gadiem ieviestā izglītības sistēma ar latviešu un krievu valodas proporciju 60:40 mācību procesā savus uzdevumus nav izpildījusi. Taču nu ir gaidāma nākamā reforma, vēl drosmīgāka. Kārļa Šadurska vadītajai Izlītības ministrijai ir milzums problēmu, tās ir nopietnas un sistemātiskas.
Nauda un izglītības kvalitāte
Pirmkārt, neapgūtie Eiropas līdzekļi. Nepalūgt līdzekļus izglītības sistēmas sadales procesam — tas nozīmētu nogalināt jebkuras izmaiņas pašos pamatos.
Otrkārt, izglītības kvalitāte reformētajās skolās. Protams, panākumi ir, krievu skolēnu vidū ir arī latviešu valodā organizētu olimpiāžu uzvarētāji. Taču pati ministrija informē: 22% krievu skolēnu nepietiekami labi pārvalda latviešu valodu. Tātad pēc gadiem ilgām cītīgām reformām piektajai daļai skolēnu situācija nav uzlabojusies.
Vienlaikus būtiski kritusies arī priekšmetu zināšanu kvalitāte krievu skolēnu vidū. Ja mērķis ir Latvijā dzīvojošos krievu bērnus pataisīt par sētniekiem, — jā, reforma strādā. Vismaz pagaidām, kamēr šie slotas strādnieki nav aizbraukuši uz Eiropu, kur maksā vairāk un valodu pārbauda mazāk.
Ja mērķis ir asimilācija — pārvērst krievus par jauniem Latvijas pilsoņiem, ar kuriem varētu lepoties, diemžēl atliek tikai nopūsties.
Izglītības līmenis krītas. Gan krievu, gan latviešu vidū. Mēs visi kopā ejam pretī Eiropas sētnieku statusam, un, ja kāds to uzskata par IZM panākumiem, tad es nezinu, kas ir neveiksme.
Nopietns jautājums: vai latviešu valodas zināšanas būs labākas, ja turpmāk izglītošanās notiks latviski? 78% vecāko klašu skolēnu tam ir gatavi. Taču jaunāko klašu skolēnu un bērnudārzu audzēkņu vidū situācija ir daudz sliktāka.
Bez metodikas
Šajā jomā izglītības ministrs visu ir pārdomājis. Iespējams pavisam atteikties no mājas darbiem. Tas ir, redziet, atstājam tos pašus skolotājus, tās pašas metodikas, bet mājas darbus neuzdodam. Un vecāki liekas mierā ar savām pretenzijām par izglītības kvalitāti, jo viņiem nav ne mazākās jausmas par savu atvašu sekmēm.
Atgādināšu, ka pie mums nauda seko skolēnam — jo vairāk skolēnu, jo lielāka ir skolotāja alga, rāmus "divnieku karaļus", kuri sēž un neko nesaprot, taču netrako, no skolas prom nedzen. Gluži pretēji, viņiem rada komfortablus apstākļus. Bet tas, ka pēc skolas puse absolventu spēj izpildīt tikai pašu primitīvāko darbu — nu, tas ir sociālais darvinisms. Gudrie atradīs iespējas mācīties. Tādi būs gan krievu, gan latviešu vidū, bet pārējie… kāpēc viņu dēļ vajadzētu tērēt pedagogu laiku?
Taču visnopietnākās grūtības ministrijai rada latviešu valodas pasniedzēju trūkums, pat apstākļos, kad latviešu valodas skolotāja alga krievu skolās ir lielāka nekā, piemēram, matemātikas skolotājam. Kā var runāt par nākamo reformas soli, ja pastāv nopietns galveno izpildītāju deficīts? To nu es nesaprotu.
Sarežģīta ir arī situācija no metodiku viedokļa. Runājot par bilingvālo skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, valdība runā arī par jaunu metodiku nepieciešamību. Manuprāt, būtu pareizi nevis solīt izdomāt šīs metodikas līdz reformas sākumam, bet gan nodemonstrēt rezultātus. Parādīt eksperimentālas skolas, kurās tāda metodika jau būtu izmēģināta, demonstrēt eksāmenu un olimpiāžu rezultātus. Tā jau būtu nopietna saruna, bet tas, ko redzam pašlaik, ir tīrākais populisms.
Krievu otrgadnieki latviešu skolās
Ministriju gaida arī skolu skaita samazināšanas problēma, un to centīgi risina Kārlis Šadurskis. Piemēram, viņa konflikts ar Ušakovu izcēlās tālab, ka mērs vēlas saglabāt visas skolas, bet patreizējais ministrs — samazināt to skaitu uz pusi. Lai katrā rajonā būtu viena vidusskola un dažas sākumskolas.
Latvieši, kuri atbalsta Kārli Šadurski, noteikti samulsīs, ieraugot savu bērnu klasēs krievu skolēnus. Domāju, tas viņus pārsteigs. Krievu skolēni biežāk uzdod jautājumus skolotājam, un, protams, nelielā vārdu krājuma dēļ ne mazums jautājumu skolā būs saistīti ar terminoloģiju. Pusi nodarbības nu jau latviešu skolā ilgs tulkojums krievu valodā. Protams, īpaši "priecāsies" vecāki, kuru bērni būs spiesti mācīties kopā ar krievu tautības otrgadniekiem. Ne jau visi vecāki pratīs mājās paskaidrot bērniem, ko viņiem skolā māca svešā valodā. Dažs labs zināšanas varēs gūt tikai skolā. Un visi krievu tautības vecāki ļoti labi saprot, ka patreizējās metodikas apstākļos bez papildu nodarbībām daudzi bērni nespēs sagatavoties eksāmeniem. Daudzus nāksies atstāt arī uz otru gadu.
Piebildīšu, ka neviens reformas pretinieks nenoliedz nepieciešamību apgūt latviešu valodu. Neviens. Taču latviešu vidū populārākais jautājums reformas pretiniekiem ir tieši tāds: "Kāpēc jūs iebilstat pret latviešu valodas apgūšanu?" Par ko tas liecina? Tikai par bezdibeni, kas šķir informācijas telpas.
Bez pigas kabatā
Manuprāt, runājot par pašas reformas nepieciešamību, svarīgākais ir neturēt pigu kabatā un runāt godīgi. Citādi vienkārši neizdosies vienoties. Es iebilstu pret šo reformu. Lieta tāda, ka, pēc manām, tāpat kā daudzu Latvijas pilsoņu domām, izglītība krievu valodā neapdraud Latvijas valstiskumu. Un tomēr lielākā daļa pauž pretēju viedokli.
Pēc bilingvālās sistēmas ieviešanas krievu skolās bailes no latviešu valodas krievu skolēnu vidū ir samazinājušās. Par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū ir asimilācijas piekritēji, un viņu arī ir daudz. Taču pat tie, kas neiebilst pret asimilāciju, prasa izglītības kvalitāti, ko pašreizējā reforma sniegt nespēj.
Tāpēc, ja valdība turpinās spiedienu un nospraudīs nereālus mērķus politisko bonusu saņemšanai, ielu protestos iesaistīsies gan tie, kas iebilst pret pašu reformu, gan arī tie, kuri piekrīt asimilēt bērnus ar noteikumu, ja tiks saglabāta viņu konkurētspēja.
