RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Baltijas valstis saprot, ka atklātā militārā konfliktā ar "Krievijas agresoru" tām noturēties neizdosies, tāpēc tās izdarījušas likmi uz iedzīvotāju totālu mobilizāciju kara apstākļos, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz amerikāņu izdevumu The National Interest.
Atbilstoši šai pieejai, norāda izdevums, visiem valsts pilsoņiem jāprot sevi aizsargāt un atbalstīt profesionālo armiju. Ja Igaunija, Latvija un Lietuva iesaistīsies karā, to civiliedzīvotājiem būs svarīga loma cīņā, uzskata ASV analītiskā centra RAND Corporation pētnieki.
"Kā mazas valstis ar nelielu operatīvo dziļumu un ierobežotiem cilvēku resursiem, Baltijas valstis nacionālās drošības jomā aizvien vairāk orientējas uz "totālo aizsardzību", — raksta Marta Kepe un Jans Osburgs. — Saskaņā ar šo pieeju, civiliedzīvotājiem jāprot aizsargāt sevi pašiem, kā arī sniegt atbalstu valsts profesionālajai armijai konflikta gadījumā."
"Totāla aizsardzība", gaidot NATO sabiedroto palīdzību
Triju Baltijas valstu iedzīvotāju kopskaits sastāda 6,2 miljonus cilvēku, atgādina analītiķi. To bruņotajos spēkos ir 22 tūkstoši karavīru, 450 artilērijas sistēmas, nav tanku un aviācijas. Savukārt Krievija, saskaņā ar RAND apgalvojumiem, var nosūtīt kaujas laukā 845 tūkstošus karavīru, no kuriem 300 tūkstoši dislocēti Krievijas rietumu daļā. Viņu darbības atbalstīs 2600 tanki, 550 artilērijas sistēmas un gandrīz 1400 lidmašīnas. Tamlīdzīgas militārā spēka starpības apstākļos atklāts militārais konflikts ar Krieviju ir bezjēdzīgs, uzskata žurnāls.
Šī iemesla dēļ Baltijas valstis nacionālās drošības jautājumos nolēmušas izvēlēties mazo valstu tradicionālo ceļu: padarīt agresora dzīvi pēc iespējas neizturamāku, saglabāt spriedzi tā spēkos, līdz tas būs noguris no kara.
Pēc ziņojuma autoru viedokļa, asimetriskas aizsardzības galvenais uzdevums ir salauzt pretinieka apņēmību turpināt karadarbību vai padarīt karu pārāk dārgu un tāpēc — neizdevīgu. "Turklāt pretošanās iebrukumam un okupācijai raidīs svarīgu signālu sabiedrotajiem par to, ka vietējie iedzīvotāji neatbalsta jauno varu un ir gatavi riskēt ar dzīvību nacionālās suverenitātes labā," — piebilst ziņojuma autori.
Ir arī "problēmiņa" — vietējie krievvalodīgie iedzīvotāji
Materiāla autori atzīst, ka "totālās aizsardzības" plāni nav īsti gludi, ņemot vērā vairāk nekā 700 tūkstošus krievvalodīgo, kuri dzīvo Baltijas valstīs.
Nav saprotams, teikts rakstā, cik efektīva būs šī stratēģija. Baltijas valstis var mobilizēt pilsoņus, kuru attieksme pret Krieviju ir negatīva, taču iespējams, ka krievvalodīgās mazākumtautības ne īpaši vēlēsies karot ar Krieviju. Vēl vairāk, viņi var iekļauties Maskavas "marionešu spēku" rindās, kā tas jau noticis ar "separātistiem Ukrainā", apgalvo National Interest.
Turklāt, ņemot vērā to, ka Otrā pasaules kara laikā Baltijas valstīs nacistisko okupācijas administrāciju aktīvi atbalstīja vietējās policistu nodaļas, ko veidoja pārliecināti antisemīti, tātad Krievija, neapšaubāmi, jebkādu pretošanos uzskatīšot par fašisma izpausmi, ir pārliecināti amerikāņu pētnieki.
Neskatoties uz "tautas pretošanos", tāda "autoritatīva valsts", kā Krievija, itin labi var izturēt izdevumus, kas nepieciešami Baltijas valstu pilnīgai vai daļējai okupācijai, uzskata ASV.
"Jebkurā gadījumā nekāda viltīga stratēģija nemainīs faktu, ka Krievija ir liela, bet Baltijas valstis — mazas, — noslēgumā norāda The National Interest. — Taču situācijā, kad tiek izdarīts spiediens, pat vienkāršs paziņojums par gatavību pretoties spēcīgam agresoram var apturēt uzbrukumu, vai vismaz samazināt bezpalīdzības sajūtu."
