Lidostas, ostas, stacijas un ceļi – NATO pakāpeniski pārvērš Eiropu par milzīgu placdarmu liela militārā kontingenta un smagā bruņojuma tūlītējai pārvietošanai. Pēc aukstā kara beigām pamatīgi ierūsējušais transporta mehānisms tiek iešūpots un ieeļļots, rūpīgi atjaunojot zudušos zobratiņus. Motīvus neviens vairs neslēpj – "Krievijas draudi".
Iepriekš kļuva zināms, ka alianse iecerējusi atbalstīt divu jaunu militāro formējumu izveidi potenciālajam konfliktam ar Krieviju. Viens no tiem nodarbosies ar loģistiku, otrs – "apsargās" jūras ceļus Atlantijā un Ziemeļu Ledus okeānā no Krievijas zemūdenēm. Ko patiesībā nozīmē šīs darbības un ar ko tās var apdraudēt Krieviju – Andreja Stanavova materiālā aģentūrai RIA Novosti.
Blokveida domāšana
Tranšejas, caurlaides punkti uz ceļiem, smilšu maisi un zemē ierakti tanki – iespējams, tieši tādu nākotnē redz Eiropu NATO stratēģi. Avīze The Wall Street Journal, atsaucoties uz sabiedroto valstu amatpersonām, stāsta, ka cilvēku un materiāltehniskā nodrošinājuma pārvietošanai NATO, iespējams, tiks izveidota atsevišķa struktūra. Šis jautājums tiks izlemts novembrī bloka valstu aizsardzības ministru kvartāla sapulcē.
Visas militārpersonas ir informētas: no pareizi veidotas loģistikas tieši atkarīga jebkuras armijas cīņasspēja. Grupējumu operatīva izvēršana, rotācija, pārsviešana, pārdislokācija, aizmugures daļu pievilkšana, desanta operācijas – šiem nolūkiem nepieciešamā transporta infrastruktūra, noregulēta kā Šveices pulkstenis. Karā tiek izmantots viss – dzelzceļi un šosejas, civilās lidostas, jūras ostas un termināli. Patlaban NATO līdz ar ASV aktīvi sakārto šo saimniecību.
"Viņiem ir jāsakārto karaspēka pārvietošanās ne tik daudz Eiropā, cik no Ziemeļamerikas uz Eiropu," – norāda Politiskās un militārās analīzes institūta direktora vietnieks Aleksandrs Hramčuhins. – Runa ir par smago vienību pārsviešanu, jo ar to, kas patlaban ir Savienotajām Valstīm Eiropā, pretoties Krievijai ir neiespējami. Pie tam, diezin vai viņi reāli kaut ko pārsviedīs, jo, pirmkārt, tas ir dārgi, otrkārt, rezultātā tiks novājinātas pašas ASV."
Rietumos neviens neslēpj, ka spēku mobilitātes palielināšana alianses komandējošās struktūras reformu ietvaros tiek risināta vispirms. NATO oficiālā pārstāve Oana Lungesku paskaidroja, ka sabiedrotie pat pielāgo vietējos normatīvos aktus, lai militārās vienības varētu ātrāk šķērsot robežas.
"Militārā valodā runājot, tā nav gluži loģistika, bet gan drīzāk apstākļu sagatavošana spēku un tehnikas pārgrupēšanai no ASV kontinentālās daļas uz Eiropu," – paskaidroja žurnāla "Vozdušno-kosmičeskij rubež" galvenais redaktors, militārais eksperts Mihails Hodarenoks. – Drošas komunikācijas saīsinās vienību pārdislokācijas laiku uz rajoniem, kas, pēc viņu domām, ir apdraudēti."
Pārāk maz ceļu
Amerikāņi ne vienu reizi vien ir sūdzējušies par militāro kravu un karavīru transportēšanas grūtībām ES teritorijā. ASV Bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess izteicās, ka dzelzceļu, kuri saista Vāciju un Poliju, karadarbības apstākļos būs nepietiekami, turklāt daudzi tilti Eiropā neizturēšot tanku svaru.
"Tiltu nostiprināšana ir pirmais simptoms, kas liecina par gatavošanos smagās bruņutehnikas pārvietošanai. Piemēram, kad mums Rietumu kara apgabalā sāka ierasties smagā militārā tehnika, rietumu specdienesti ievēroja pirmo izlūkošanas pazīmi – tiltu nostiprināšanas darbus," – paziņoja Hodarenoks.
Faktiski Hodžess iesaka izveidot "militāro Šengenu", lai ātri nogādātu spēkus Lietuvā cauri tranzīta valstīm. Viņš ir pārliecināts, ka jebkādas karadarbības nodrošināšana Eiropas austrumos notiks caur Poliju.
Liels alianses loģistikas mezgls jau top Polijā, uz GKS bāzes. Kara aerodromā plānots ieguldīt 200 miljonus dolāru un pārvērst to par spēcīgu sadales punktu NATO spēku atbalstam visās Baltijas valstīs un Eiropas ziemeļos, kā arī Bulgārijā un Rumānijā.
Hodarenoks atzīmēja, ka par reālu bloka spēku paplašināšanu runāt būtu pāragri. Taču, pēc viņa domām, visu veikto pasākumu rezultātā ASV un NATO valstu bruņoto spēku daļas un vienības tiks nogādātas pie Krievijas rietumu robežām daudz ātrāk nekā līdz šim, un spriedze alianses un Maskavas starpā pieaugs.
"Arktiku neatdosim"
Interesants ir avīzes vēstījums par to, ka NATO plāno veidot vēl vienu struktūru, kas uzņemtos jūras ceļu aizsardzību Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna rajonos, piemēram, no zemūdeņu draudiem. Acīmredzot, runa ir par Krievijas zemūdenēm, jo Ķīnas zemūdenes šajos rajonos ielūkojas reti.
"Krievija noteikti negatavojas tamlīdzīgām darbībām, it īpaši Atlantijā, — atzīmēja Krievijas valdības Jūras kolēģijas loceklis, bijušais Ziemeļu flotes komandieris admirālis Vjačeslavs Popovs. – Mūsu aizsardzības stratēģijas mērķis ir savu robežu aizsardzība. Otrā pasaules kara laikā tur vācu zemūdenes cīnījās pret konvojiem no ASV uz Eiropu un Angliju. Mums tādu nodomu tuvākajā nākotnē nav."
Jautāts par Ziemeļu Ledus okeānu, admirālis uzsvēra: Krievija nevienam neatdos savu arktisko zonu un Ziemeļu jūras ceļu, kā arī turpinās sava potenciāla paplašināšanu šajā rajonā.
Daudzi militārie eksperti uzskata, ka NATO jaunās struktūras izveide ir saistīta ar jūras satiksmes ceļu piesegšanu turpmākai ASV karaspēka un smagā bruņojuma pārsviešanai pa tiem.
ASV galvenais militārais centrs Eiropā joprojām ir aviācijas bāze Rammstein Vācijā. Tas ir nozīmīgs loģistikas centrs, kā arī pilda ASV GKS galvenā štāba un NATO valstu apvienotās PGA komandcentra funkcijas. Bāzē dislocētas 16 kara transporta lidmašīnu eskadriļas un aptuveni 40 tūkstoši karavīru. Pentagons uztur vēl 350 armijas bāzes Eiropā, no kurām 40 ir struktūras īpašums.
Eksperti vērtē, ka patlaban ASV konsekventi gatavo infrastruktūru Austrumeiropas un Baltijas valstīs ar mērķi izvietot tajās bruņotos spēkus, kuru skaitliskais sastāvs varētu sasniegt 150 tūkstošus karavīru.
