RĪGA, 2. novembris — Sputnik, Jūlija Granta. Eirokomisārs budžeta jautājumos Ginters Etingers noslēdzis savu turneju pa Baltijas valstīm Rīgā, kur atbildēja uz satrauktiem jautājumiem par eirofondu nākotni. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, Latvijā to daļa investīciju finansējumā pārsniedz 70%. Pēc šī rādītāja valsts ieņem trešo vietu starp recipientiem ES pēc Horvātijas un Portugāles, tāpēc iemesls satraukumam ir.
Pēc Brexit ES budžets zaudēs 12-15 miljardus eiro gadā. Latvijai, kas visa 7 gadu plānošanas perioda laikā saņem nedaudz vairāk kā 4 miljardus, tā ir kosmiska summa. Tiesa, pašreizējā periodā samazināšanās netiks sākta, mierināja Etingers — līdz Lielbritānijas izstāšanās brīdim valsts pildīs savas saistības.
Eirokomisārs atkārtoja ierasto ES "izaicinājumu" sarakstu: drošība, dzīves līmeņa izlīdzināšana, migrācija, terorisma apkarošana, un tikai savas 55 minūtes ilgās sesijas noslēgumā pieminēja galveno — kontinenta konkurētspēju.
"Dienvidkoreja investē inovācijās un pētījumos 4% IKP, Eiropas valstis vidēji — 2%. Itālija investē 1%. Tādā līmenī jūs nebūsiet konkurētspējīgi," — norādīja Etingers un atgādināja par Vācijas piemēru, kura inovācijās investē 4,7% IKP.
Šajā jomā Latvija nevar sacensties pat ar Itāliju, pēc 2008. gada krīzes un budžeta samazināšanas zinātnes un izglītības vajadzībām tā kļuvusi par autsaideru no pētījumu un attīstības viedokļa.
Šī iemesla dēļ uz Baltijas projekta Rail Baltica vadītājas Baibas Rubeses satraukto jautājumu atskanējušie Gintera Etingera apgalvojumi par to, ka "dzelzceļš un autoceļi Eiropai ir vajadzīgi, un ceru, ka projekts turpināsies un nauda tiks iekļauta budžetā", ne ar ko nav apstiprināti.
Pats augstais viesis pēc tam piebilda: "Es zinu, cik svarīgi ES ir sakari starp Baltijas valstīm. Protams, es nevaru garantēt, ka mani kolēģi pieņems tādu pašu lēmumu. Mēs dzīvojam demokrātiskā sistēmā, un ir jāpajautā parlamentam, visiem ir jāpiekrīt šim piedāvājumam. Iespējams, jums nāktos doties uz Stokholmu un Kopenhāgenu apspriesties ar citām dalībvalstīm par atbalstu."
Etingers paziņoja, ka patlaban Eiropas Komisija nosūta pieprasījumus valdībām par to, kāds ir viņu viedoklis par finansējumu pēc 2020. gada.
"Ir jāizstrādā jauna finansēšanas shēma dalībvalstīm un vietējām valdībām. Mums nāksies kompensēt zaudējumus, ko budžetā radīs Brexit, protams, ne jau uz kredītu rēķina. Nāksies samazināt izdevumus," — secināja eirokomisārs.
