RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Eiropas Savienībai nav eksteritoriālu tiesību Baltijas jūras ūdeņos pieņemt lēmumus sakarā ar "Ziemeļu straumi 2", savukārt jaunu likuma normu ieviešana tikai un vienīgi attiecībā uz šo projektu nozīmētu diskrimināciju pēc politiskiem motīviem, paziņoja Krievijas ĀM vadītājs, stāsta RIA Novosti.
Otrdien, 31. oktobrī, Lavrovs tikās ar Eiropas biznesa asociācijas locekļiem, kurā, tostarp, apsprieda arī ES un Krievijas mijiedarbību enerģētikas jomā.
Pēc ministra teiktā, Maskava uzskata par absolūti nepamatotiem Eirokomisijas mēģinājumiem iegūt mandātu pārrunās gāzes vada "Ziemeļu straume 2" pārrunās.
"Raizes izraisa sīki mantkārīgo spēku mēģinājumi ES iedragāt energodialogu starp Krieviju un Eiropas Savienību…tiek īstenoti mēģinājumi diskreditēt savstarpējus projektus, tādus kā "Ziemeļu straume 2", kaut arī tā realizācija ir aicinājums ievērojami samazināt tranzīta riskus, nostiprināt Eiropas Savienības energodrošību," teica Lavrovs.
ĀM vadītājs atzīmēja, ka "dažu Eirokomisijas (EK) locekļu iecere uzspiest tai lēmumu par nepieciešamību iegūt pārrunu mandātu vienošanās noslēgšanā šajā projektā ar Krievijas speciālistiem izraisa nesaprašanu".
"Tas ir nepamatoti. Nav iemeslu ES eksteritoriālai tiesību piemērošanai Baltijas jūras ūdeņos, uz to skaidri norādīja arī EK juridiskais dienests. Pavisam nesen pie tāda secinājuma nonāca ES Padomes juridiskais dienests," uzsvēra Lavrovs.
Viņš paziņoja, ka Krievijā uzskata, ka jaunu likuma normu ieviešana tikai un vienīgi "Ziemeļu straumei 2" nozīmē šī projekta investoru diskriminēšanu pēc politiskiem motīviem.
"Dānijā to arī nemēģina slēpt, viņi pēc politiskiem motīviem pieņem lēmumu šajā projektā. Tā, Dānija atbalstīja atbilstošo likumu. Domāju, ka tas ir unikāls likumdošanas praksē attiecībā pret ekonomiskajiem un enerģētiskajiem projektiem," teica ministrs.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vadu cauruļu izbūvi ar kopēju jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai.
Uz "Ziemeļu straumi 2" neattiecas visi Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumi, Trešās energopaketes, jo cauruļvads neies pāri ES sauszemes daļai, bet gan pa jūras dzelmi. Tādēļ EK pauž vēlmi panākt vienošanos ar Krieviju attiecībā uz vairākiem pamatprincipiem, kurus tā vēlētos izplatīt uz šī gāzes vada darbu.
Šo principu vidū ir gāzes vada funkcionēšanas caurredzamība, nediskriminēta tarifu noteikšana gāzes piegādei, trešo personu piekļuve iespējai pārpumpēt gaišzilo degvielu, kā arī gāzes pārdošanas un transportēšanas darbības sadalīšana.
Sakarā ar to Eirokomisija vērsās pie savienības valstīm pēc mandāta gāzes vada "Ziemeļu straume 2" projekta apspriešanai ar Krieviju. Pagaidām šis mandāts nav izsniegts, jo ne visas Eiropas Savienības valstis atbalstīja ideju.
Eirokomisija izskaa iespēju ieviest grozījumus ES gāzes direktīvā, kuras varētu izplatīt Trešās energopaketes noteikumua uz nākotnes gāzes vada jūras posmiem, šobrīd tie netiek izskatīti šo noteikumu ietvaros. Pēc avīzes Deutsche Wirtschafts Nachrichten daiem, Eirokomisija mēģinās pārklasificēt gāzes vadu "Ziemeļu straume 2" tā saucamajā interkonektorā. "Savukārt tā kā līdzīgi inrekonektori iekļūst ES likumā par karteļiem, Eirokomisija varēs iejaukties ne tikai jebkurās pārrunās sakarā ar "Ziemeļu straumi 2", bet arī tā celtniecības procesā," paziņoja izdevums.
Gazprom uzskata, ka mēģinājumi izplatīt ES Trešo enerģētisko paketi uz jūras gāzes vadu "Ziemeļu straume " ir noteikti ar politiskiem mērķiem, tostarp, Ukrainas interesēm, kura projekta "Ziemeļu straume 2" realizācijas gadījumā riskē zaudēt budžeta ienākumus no Krievijas gāzes tranzīta.
