KF vēstnieks: Krievija paturēs prātā Dānijas mēģinājumus traucēt Ziemeļu Straumes 2 būvniecību

© Sputnik / Sergey MelkonovNord Stream 2
Nord Stream 2 - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Dānijas valdība vēlas mainīt valsts likumdošanu ar mērķi paturēt tiesības aizliegt cauruļvada "Ziemeļu Straume 2" būvniecību.

RĪGA, 23. oktobris — Sputnik. Dānijas lēmums aizliegt gāzes vada "Ziemeļu Straume 2" būvniecību tās teritoriālajos ūdeņos gadījumā, ja tas tiks pieņemts, netraucēs projekta īstenošanu, bet var pasliktināt Maskavas un Kopenhāgenas attiecības, paziņojis Krievijas vēstnieks šajā valstī Mihails Vaņins intervijā laikrakstam Berlingske.

Pēc viņa teiktā, iespējamais Dānijas aizliegums tikai pagarinās gāzes vada "Ziemeļu Straume 2" maršrutu, kuram saskaņā ar esošo plānu, jāiet gar Dānijas salas Bornholma piekrasti. Pēc Vaņina teiktā, cauruļvada celtniecībai, būs jāiztērē mazliet vairāk laika, taču tās realizācija netiks apturēta.

"Tomēr mēs, protams, paturēsim prātā, kādu lēmumu pieņems Dānija, — teica Vaņins. — Mēs ilgi par to atcerēsimies, jo uzskatām, ka šāds lēmums būs nedraudzīgs un antikrievisks," — teica vēstnieks.

Diplomāts uzsvēra, ka caur Dānijas teritoriāliem ūdeņiem iziet pirmā "Ziemeļu Straume", bet Dānija, neraugoties uz saviem iebildumiem pret "Ziemeļu Straumes 2" būvniecību, turpina palielināt Krievijā pirktās gāzes apjomus. Piemēram, pēc vēstnieka teiktā, 2016. gada pirmajā pusē ziemeļu valsts palielinājusi gāzes importu par 140%, salīdzinot ar analoģisku periodu 2015. gadā, bet 2017. gada pirmajā pusgadā šis radītājs pieaudzis vēl par 27%.

Vaņins atzīmējis, ka Dānijai, tāpat kā citām Eiropas valstīm joprojām ir daudz izdevīgāk pirkt Krievijas gāzi, kas ir līdz pat 30% lētāk nekā sašķidrinātā dabasgāze no ASV.

Gazprom - Sputnik Latvija
Viedoklis
"Krievijas un Vācijas sazvērestība". Polija un Ukraina zaudēja "Gazpromam" Vācijā

Krievijas diplomāts uzsvēra, ka "Ziemeļu straume 2" nav ģeopolitisks, bet ir vienīgi ekonomisks projekts.

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".

Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.

Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados aizies liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskajā gāzes vada infrastruktūrā.    

Ziņu lente
0