00:15 22 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1091
  • RUB70.6406
Rotaļu bumba krastā

Rīgas bāriņtiesas vadītājs: bērna intereses ir augstākas par vecāku tiesībām

© pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
180

Visbiežāk bāriņtiesa saņem informāciju par vardarbību pret bērnu no Pašvaldības policijas, tāpat palīdz slimnīcas, skolas un kaimiņi, kurus uztrauc tas, ka kaimiņu dzīvoklī uz bērnu kāds kliedz.

RĪGA, 25.maijs — Sputnik. Rīgas bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs pastāstīja par savu darbu un palīdzību, ko var sniegt pilsoņi, intervijā Rīgas Domes mājas lapai.

—  Vardarbību pret bērnu var iedalīt vairākos veidos. Fiziska vardarbība izpaužas kā fizisku ciešanu un miesas bojājumu nodarīšana bērnam. Salīdzinot ar citiem vardarbības veidiem, tā ir visvieglāk konstatējama. Emocionālā vardarbība ir jebkurš verbāls, emocionāls vai psiholoģisks aizskārums.

Šie divi vardarbības veidi nereti iet roku rokā. Piemēram, bāriņtiesas pārziņā ir lieta, kad mamma vardarbīgi izturējās pret savu bērnu — sita un žņaudza. Bērnam izdevās izsaukt policiju un viņš tika nogādāts slimnīcā. Vēlāk bērna mamma draudēja izdarīt pašnāvību, un tas viss notika otra bērna klātbūtnē, pret kuru attiecīgi bija vērsta emocionāla vardarbība.

Vēl viens izplatīts vardarbības veids ir pamešana novārtā, kad bērna vecāki nerūpējas par savu atvasi. Un pēdējā ir seksuāla vardarbība, kas var izpausties gan tiešos, gan netiešos seksuālos kontaktos. Piebildīšu, ka bieži vien varmāka izskatās pēc kārtīga vīrieša, kurš nerada nekādas aizdomas."

—   Vai tiešām mātes, radinieki neredz, ka ar bērnu kaut kas nav kārtībā?

— Iespējams, negrib to redzēt. Diemžēl nereti visšaušalīgākās pārestības pret bērniem pastrādā tieši tuvi cilvēki. Ir bijuši šokējoši gadījumi, kad māte pieļauj sava bērna seksuālu izmantošanu, vai arī, kad ekspertīze apstiprina aizdomas par bērna seksuālu izmantošanu, bet māte nemaz tam netic. Seksuālās varmākas ar pieredzi spēj tā pārliecināt bērnu, ka viņš nesaprot, ka tas, ko ar viņu dara, ir ārpus normas. Ja bērnam ir pieci gadi un viņš ir seksuāli izmantots, viņš nesapratīs, ka tam tā nav jābūt. Viņam nav dzīves pieredzes, zināšanu, un tādēļ viņam var likties, ka tas nav nekas īpašs — visiem laikam tā ir, tāpēc arī bērns par to nerunā.

—  Cilvēki baidās no Bāriņtiesas, uztver jūs kā iestādi, kas soda…

—  Jā, no mums baidās, jo mēs esam tie, kuri pieņem nepopulārus lēmumus un šķir bērnus no ģimenēm, bet ir jāsaprot, ka bērna intereses ir svarīgākas par vecāku tiesībām, un, ja vecāku vardarbīgā uzvedība var nopietni ietekmēt bērnu, mūsu pienākums ir viņu pasargāt no tās.

Mūsu mērķis nav kādu sodīt. Sabiedrībai būtu jācenšas izprast un noticēt, ka bērna šķiršana no ģimenes ir ļoti nopietns lēmums, un tas ir galējais līdzeklis, ja bērna vecāki paši nav spējuši novērst bērna attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.

Taču bāriņtiesa risina dažādus jautājumus un pieņem arī citus lēmumus, piemēram, par adopciju, audžuģimenēm, viesģimenēm, aizstāv bērna vai personas ar ierobežotu rīcībspēju mantiskās intereses."

— Kur ir robeža starp vardarbību un audzināšanu?

— Jāsaprot ir viens — audzināšana nav siksna un piespiešana. Ja bērnam nepatīk spēlēt klavieres, varbūt viņam var piedāvāt kaut ko citu? Lasot šo, cilvēki nodomās, ka mēs iestājamies par bērnu visatļautību. Nē! Disciplīnai jābūt, bet vislabākā audzināšana ir vecāku savstarpēja mīlestība un piemērs. Tā ir mijiedarbība starp bērnu un vecākiem. Ar bērniem ir jārunā.

— Bieži parādās ziņas, ka Rīgas pašvaldības policija pieņēmusi lēmumu šķirt bērnu no ģimenes. Kāpēc tā ir policija un kas notiek tālāk?

— Vakara stundās un nakts laikā bāriņtiesas kompetenci šķirt bērnus no ģimenes pilda pašvaldības policijas darbinieki. Viņiem ir tiesības pieņemt lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes un nogādāšanu drošos apstākļos — krīzes centrā.

Nākamajā darba dienā bāriņtiesas loceklis pieņem vienpersonisku lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem. No lēmuma pieņemšanas brīža 15 dienu laikā tiek apkopota visa nepieciešamā informācija, lai bāriņtiesas sēdē koleģiāli izlemtu, vai vecākiem ir atjaunojamas aizgādības tiesības vai bērnam jānodrošina ārpusģimenes aprūpe.

— Cik bieži Bāriņtiesa pieņem lēmumus par bērna  šķiršanu no ģimenes?

— Uz 2016.gada 31.augustu Rīgas bāriņtiesā ir pieņemti 56 vienpersoniskie lēmumi. Kopumā šogad ir pārtrauktas aizgādības tiesības 270 personām, bet 2015.gadā — 316 personām. Ņemot vērā šos statistiskos rādītājus, var prognozēt, ka šo personu skaits šogad pieaugs.

— Ar ko saistīts šis pieaugums?

— Diemžēl vardarbība pret bērnu bijusi vienmēr un visur. Lietu pieaugums ir saistīts ar produktīvu iestāžu darbu. Iestādes vairāk pievērš uzmanību problēmsituācijām, ātri reaģē uz notikumiem un ziņo par bērnu tiesību pārkāpumiem.

— No kurienes jūs saņemat informāciju par vardarbību pret bērnu?

— Lielu daļu informācijas bāriņtiesai nodod Rīgas pašvaldības policija, kā arī Rīgas Sociālais dienests — gadījumos, kad viņu iespējas un kompetence risināt situāciju ir beigusies. Tāpat arī mums ziņo medicīnas un izglītības iestādes — ja ir aizdomas, ka bērns cietis no vardarbības.

Kā arī mums zvana un sūta e-pasta vēstules ar lūgumu pārbaudīt situāciju ģimenēs.

— Ja es katru vakaru dzirdu, ka kaimiņi kliedz uz bērniem, ko darīt?

— Paziņot Rīgas pašvaldības policijai vai mums, zvanot uz informatīvo tālruni 67037746 bāriņtiesas darba laikā vai rakstot uz e-pastu bt@riga.lv. Mēs pārbaudām arī anonīmu informāciju.

Protams, cilvēki ne vienmēr prot objektīvi izvērtēt situāciju, bet, ja ir aizdomas par kaut kādu nelikumīgu rīcību, ir jāzvana pašvaldības policijai vai bāriņtiesai. Labāk piezvanīt un bažas neapstiprinās, nekā pretēji — paklusēt un ļaut visam aiziet līdz nopietnām problēmām.

Pēc temata

Tiesa Igaunijā atteikusies izskatīt nepilngadīga bērna prasību
"Zilais valis": leģenda vai patiesi draudi Latvijā
Jelgavas glābējsilītē atstāja meitenīti
Latvijas valdība garantējusi juridisko palīdzību ģimenēm ārzemēs

Galvenie temati