Šadurskis: krievi nav dumjāki par citām tautām un ir spējīgi iemācīties valodu

Latvijas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis nepiekrīt bažām, ka reformas rezultātā krievvalodīgo bērnu izglītības līmenis var samazināties.

RĪGA, 23. oktobris — Sputnik. Latvijas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis paziņoja, ka valstij ir nepieciešama vienota politiskā nācija, bet šo mērķi nevar sasniegt, ja pastāv izglītība dažādās valodās. Ir jāvirzās uz to, lai jaunieši mācītos kopā, paziņojis Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis LTV raidījumā "Rīta panorāma".

Komentējot krievu skolu aizstāvju protestus un uz šodienu, 23. oktobri, pasludināto mītiņu, Šadurskis paziņoja, ka pret reformām protestē tie, "kuriem ir interese turēt maksimāli daudz jauniešu ar vājām latviešu valodas zināšanām, proti, lai viņi būtu ārpus Latvijas informācija telpas un paturētu viņus Krievijas propagandas ietekmē, tie ir prokrieviski politiskie spēki, kas ļoti enerģiski cīnās par sava elektorāta saglabāšanu šeit, viņiem nav vajadzīgi Latvijai lojālie pilsoņi."

Страницы учебника латышского языка - Sputnik Latvija
Šadurskis: vecāki paši palīdzēs skolu pārejai uz latviešu mācību valodu

Pēc ministra sacītā, nekādu neskaidrību gaidāmā reformā nav.

"Pilnīgi visiem pedagogiem ir jāzina valsts valoda augstākajā līmenī, citādi skolā strādāt nevar, un ja kaut kur tā nav tad par to atbildība ir jāņem atbilstošai pašvaldībai, kas neievēro likuma prasības un ignorē skolēnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību, savukārt pedagogiem ir bijušas visas iespējas vairāk nekā 15 gadu garumā. Par mācību programmām vispār nav ko runāt, latviešu bērni mācās no atbilstošām programmām," — sacīja Šadurskis.

Vaicāts, vai reformu rezultātā nekritīsies krievvalodīgo bērnu izglītības līmenis, Šadurskis atbildēja retoriski — Vai tiešām šādu izteicienu autori uzskata, ka krievi dumjāki par citām tautām un nav spējīgi iemācīties valodu?

Oktobra sākumā valdošā koalīcija atbalstīja pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Koalīcijas sanāksmē savu redzējumu prezentēja Šadurskis. Pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Rīgas mērs Nils Ušakovs. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Ušakovs: ar tādu ministru var izdzenāt visus skolēnus

Latvijas krievu sabiedrisko organizāciju pārstāvji atklātā vēstulē vērsušies pie premjerministra Māra Kučinska. Šo vēstuli parakstījuši Krievu skolu aizsardzības štāba, Latvijas Krievu savienības, Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Krievu biedrība Latvijā, Pilsoņu un nepilsoņu savienības, Latvijas Krievu kopienas, biedrības "Dzimtene" un Latvijas antinacistu komitejas pārstāvji. Aktīvisti aicināja premjeru apturēt mazākumtautību izglītības likvidāciju un garantēt krievu un citu valodu izmantošanu vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanai.

23. oktobrī pie Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas tiek sarīkots mītiņš pret skolu pāreju uz tikai latviešu valodu. Mītiņu rīkotājs —laikraksta Digital Times bijušais galvenais redaktors Degi Karajevs. Plānots, ka tajā piedalīsies aptuveni 100 cilvēku. Pieteikums tiek saskaņots Rīgas domē likumā noteiktajā kārtībā.

Patlaban aptuveni trešā daļa skolu Latvijā organizē mācības ne tikai valsts valodā, bet arī krieviski — valodā, ko par dzimto uzskata gandrīz 40% iedzīvotāju. Patlaban valstī ir 133 mazākumtautību mācību iestādes, starp kurām lielākā daļa ir krievu skolas.    

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала