RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Latvijas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka lēmums ļaut mazākumtautību skolu audzēkņiem kārtot eksāmenus tikai valsts valodā, padarīs vecākus par valdības sabiedrotajiem.
"Mēs iegūstam savā pusē bērnu vecākus, jo, ja netiek realizēta bilingvāla izglītība, vecāki teiks — hej, ko jūs darāt, manam bērnam taču būs jākārto eksāmens latviski," – paziņoja Šadurskis intervijā LTV.
Ministrs atzina, ka pirmajā gadā pēc pārejas pie jaunās sistēmas "iespējams, būs nelielas problēmas", taču sākumā, labojot mazākumtautību skolu skolēnu eksāmena darbus, solīja izturēties "ļoti toleranti".
Viņš paskaidroja, ka netiks samazināta atzīme, ja kļūdas tiks konstatētas ne materiālā, bet gan izteiksmes formā. Šadurskis uzvēra: tā nebūs bērnu vaina, bet gan skolas vaina, kas nebūs skolēnus pienācīgi un godprātīgi sagatavojusi.
Atgādināsim, ka pirmais pasākums šajā virzienā bija atteikšanās no 12. klases eksāmenu atbilžu pieņemšanas krievu valodā: šogad vidusskolu absolventiem nāksies atbildēt uz jautājumiem latviski, lai arī līdz šim bija iespējams atbildēt dzimtajā valodā.
Nākamais solis: 2019./20. mācību gadā 7. klasēs paredzēta pāreja pie jaunas pieejas, kas paredz, ka līdz pamatskolas beigām 80% mācību materiāla tiks pasniegti latviešu valodā. Šajā pašā mācību gadā arī 9. klases absolventiem eksāmenos būs ļauts atbildēt tikai latviski.
Ar mērķi sagatavot nelatviešu bērnus mācībām valsts valodā, mazākumtautību bērnudārzos bērniem no 5 gadu vecuma jau 2018./19. mācību gadā tiks intensīvi mācīta latviešu valoda, kuras mērķis ir panākt, lai pēc bērnudārza skolēniem būtu iespējams mācīties valsts valodā.
Pakāpeniska pāreja
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, komentējot IZM plānus, paziņoja, ka pārejai uz izglītību latviešu valodā jābūt pakāpeniskai.
Viņš uzsvēra, ka vispirms jānodrošina priekšnoteikumi: pedagogiem jābūt gataviem pasniegt tikai latviešu valodā, un vispirms latviešu valoda jāievieš bērnudārzos. Pirmskolas vecuma bērni valodas apgūst vieglāk nekā skolas vecuma bērni, viņš atzīmēja.
Kur atrast labus skolotājus
Daudzas skolas pauž bažas par to, vai reformu izdosies īstenot bez izglītības kvalitātes zuduma – šim nolūkam trūkst labu skolotāju, kuri pārvaldītu latviešu valodu, raksta Mixnews.lv.
Pirms uzsākt vēl vienu reformu, IZM jāatrisina jautājums, kur atrast labus latviešu valodas pedagogus. Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva ir pārliecināta, ka tas ir svarīgākais jautājums, kas jārisina pirms reformas.
Viņa atzīmēja, ka ik gadus 1. septembrī viņas skolā valda drudžains noskaņojums – vai izdosies savākt pilnu skolotāju kolektīvu?
Latviešu valodas skolotāja Ļubova Ruško stāstīja, ka daudziem skolēniem trūkst motivācijas mācīties tikai valsts valodā.
Latvijas izglītības politikas eksperte un partijas "Kustība "Par!" valdes locekle Marija Golubeva atzīmēja, ka ierosinājums atjaunot pedagogu kolektīvus skolās jāpieņem neatkarīgi no reformas.
Pēc viņas domām, jautājums par mācību valodu jāizskata mūsdienīgi. Visās skolās priekšmeti jāpasniedz vairākās valodās ne tikai latviešu vai dzimtajā valodā.
