Atvainojiet par patētisko ievadu, taču daudz kas liecina par to, ka līderu un ideju vakuuma apstākļos Latvijas politikā paklusām plašumā plešas Nacionālā apvienība. Atkal un atkal tās ierosinājumi un iniciatīvas iespiežas koalīcijas padomē, un partijas aktīvisti sociālajos tīklos triumfāli klāsta par Nacionālās apvienības kārtējām uzvarām. Pie tam ne gabalos šķīstošā "Vienotība", ne politkorektā "Saskaņa", ne arī kautrie "Zaļie un zemnieki" ar tamlīdzīgu entuziasmu neslimo.
Protams, par "Dzintarjūgenda" (tā apvienības līdera komandu iedēvējis mans kolēģis) skaļāko uzvaru kļuva koalīcijas lēmums izmest mēslainē valsts prezidenta ierosinājumu piešķirt pilsonību visiem jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. Pēc būtības, pussimts jaundzimušo, kuri, kļuvuši par pilsoņiem, reiz varēs nobalsot par Nilu Ušakovu un Co, nekādi neapdraud latvisko Latviju. Taču partijas sasniegums tiek demonstrēts kā milzu panākumi un labums valsts nākotnei.
Saeimas balsojums Vējoņa iniciatīvas jautājumā pietiekami daiļrunīgi liecina par to, kādu stratēģiju partijas izraudzījušās pirms nākamruden gaidāmajām vēlēšanām. Šādu viedokli Neatkarīgajā Rīta Avīzē pauda publicists Bens Latkovskis.
Viņš uzskata, ka stratēģija ir vienkārša — izdzīvot līdz vēlēšanām bez īpaši straujām kustībām, neko nemainīt, iekonservēt visu iespējamo. Zināms pamats tai ir. "Zaļo" un zemnieku savienība (ZZS) vienmēr pozicionējusi sevi kā piesardzīgu spēlētāju, kura uzdevums ir bremzēt pārējo koalīcijas partneru revolucionārās tieksmes, un uzvērusi: sak, mēs neesam pārgalvji, jūdzam lēnām, taču panākam stabilitāti.
"Vienotība" jūk laujā pa šuvēm, tāpēc to var nogremdēt kura katra kustība. Neatbalstot prezidenta ideju, partija ir nepārprotami nodemonstrējusi savas patiesās vērtības — turēties pie siles, cik izdosies, raksta Latkovskis.
Kā nu ne, līdz nākamajām vēlēšanām jāpaspēj sagrābties, sadalīt, izspiest visu iespējamo no atmaksām, konkursiem, piedalīties Eirofondu miljonu sazāģēšanā. Kādi te vēl nepilsoņu bērni, apžēlojieties!
Vēl viens Hērakla — Nacionālās apvienības varoņdarbs ir programmas "Uzturēšanās atļauja pret investīcijām" nožņaugšana. Sākotnēji apvienības politiķi vārdi cīnījās pret šo atbaidošo parādību, kas budžetā ienesa simtiem miljonu eiro un ielaida Latvijā aizdomīgus un neuzticamus nekustamo īpašumu pircējus no Krievijas. Vispirms viņi piespieda daļu iegūto līdzekļu atvēlēt demogrāfijas atbalstam. Kad beidzot viņi panāca uzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājamā nekustamā īpašuma minimālās vērtības palielināšanu no 150 000 līdz 250 000 eiro, latviešu politikas patriotiskais spārns nozāģēja zaru, uz kura turējās viņu uzraudzītā demogrāfijas veicināšanas programma, kuras ietvaros jaunajām ģimenēm tika apmaksāta pirmā iemaksa mājokļa iegādei.
Starp nesen
Un visbeidzot Nacionālās apvienības politiķi uzcītīgi ķērās pie cīņas ar ēnu ekonomiku. Kaut kādas nejaušības dēļ par viņu mērķi kļuva ar Krievijas biznesu vai NA politiskajiem oponentiem saistītas kompānijas.
Jau vēstīts, ka pēc tam, kad teležurnālisti pieķēra Tokyo City vadību pelēko algu izmaksās, Nacionālā apvienība pieprasīja VID atskaiti par to, vai algu izmaksa konvertos nav kļuvusi par "sistemātisku problēmu". Līdz ae Tokyo City NA pieprasījumā pieminēts arī tīkls Gan Bei, kas pērn tika pakļauts represijām par kases aparātu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem. Interesanta sakritība: Tokyo City īpašnieki ir Krievijas iedzīvotāji, bet Gan Bei kriminālprocesa ietvaros tika arestēta partijas "Saskaņa" Saeimas deputāta Sergeja Potapkina dzīvesbiedre.
Un vēl viena sakritība — Ministru kabinets izskatīja jautājumu par peļņas nodokļa atlaides piešķiršanu kombinātam Latvijas Balzams 4,24 milj. eiro apmērā, ņemot vērā to, ka uzņēmums īsteno vērienīgu investīciju projektu. Pēc sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paziņoja, ka lēmums atlikts pēc Nacionālās apvienības pieprasījuma — partija vēlas izanalizēt, vai patiešām Latvijas Balzams ir kompānija, kam vajadzētu piešķirt nodokļu atlaides. Latvijas Balzams pastarpināti pieder Krievijas pilsonim Jurijam Šefleram.
Savukārt Latvijas Balzams savā paziņojumā kautrīgi atgādināja, ka ir viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem valstī — ik gadus kompānija papildina valsts budžetu par 50 miljoniem eiro. Taču ko Nacionālajai apvienībai nozīmē darba vietas un 50 miljoni, ja nonāvētā uzturēšanās atļauju programma, saskaņā ar aplēsēm, vairāku gadu laikā varēja ienest pusotru miljardu!
Nu lūk. Visi šie Nacionālās apvienības sasniegumi tiek demonstrēti kā triumfālas uzvaras un vairo "smailiņus" gan lojālā, gan potenciālā elektorāta acīs. Neskatoties uz kaut cik manāmas intelektuālās bagāžas trūkumu, tādas uzvaras var novest pie tā, ka latviešu vēlētājs balsos par nacionālistiem, jo pārējām latviešu partijām nav ne ideju, ne potences. Tiesa, jautājumā par NA intelektuālo ekipējumu man nav taisnība — nesen taču NA "VL-TB/LNNK" ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts prezentēja savu darbu "Par nacionālu valsti". Tā ir pirmā grāmata, kurā sistemātiski aprakstītas latviešu nacionālisma idejas un uzdevumi XXI gadsimtā. Dumjš cilvēks diezin vai būtu spējis sarakstīt tādu grāmatu.
Publicists pats atzīst, ka balsotu par aktīviem jauniešiem, taču neatbalsta dažas viņu idejas, piemēram, neliekuļoto vēlmi pārvērst par latviešiem visus Latvijā dzīvojošos krievus, tādējādi nogalinot latviešu genotipu un valodu. Viņš neatzīst arī NA sapni par to, ka vienā jaukā dienā visi krievi kaut kur izgaistu. Vienkārši nokristu aiz kāda dīvāna, un visi viņus aizmirstu.
Par šī politiskā spēka perspektīvām nesen viedokli izteica arī publicists Aleksandrs Nosovičs portālā Rubaltic.ru. Viņš uzsvēra, ka Nacionālās apvienības līderi jau uzvedas pārlieku pašpārliecināti un pat agresīvi, turklāt nekaunas pārmest prezidentam viņa idejas par nepilsoņu bērniem un saukt viņu par Kremļa pakalpiņu.
Autors minējis sekojošu statistiku: 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gadā Nacionālā apvienība saņēma 7,67% balsis, gadu vēlāk, ārkārtas Saeimas vēlēšanās — 13,88% balsu (un iekļuva valdošajā koalīcijā), 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā — 16,61% balsu, no jauna iekļauva starp valdošajiem un ieguva Saeimas spīkera posteni.
Ja šāda dinamika saglabāsies, itin drīz Nacionālā apvienība vēlēšanās izcīnīs pirmo vietu, veidos valdību, un Raivis Dzintars ieņems premjera vietu. Tad par nacionālradikāļu ķīlniekiem kļūs ne tikai nepilsoņu bērni, bet arī visi nepilsoņi. Vēl vairāk — visa Latvija, dramatizē autors.
Taisnības labad jāpiebilst, ka dažus NA ierosinājumus koalīcijas partneri tomēr nepieņem. Piemēram, nesen Saeimas komisija ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja deputāta Edvīna Šnores ideju ieviest valstī obligāto karaklausību. Šajā gadījumā deputāts pat demonstrēja vērā ņemamu spītību, jo bija zināms, ka Aizsardzības ministrijas un citu politiķu viedoklis šajā jautājumā ir negatīvs.
Taču tā tas ir tikai pagaidām. Ko var zināt, varbūt pēc pieciem gadiem Latvijā visi rītu sāks ar ierindas mācību, jo vecenītei Eiropai nebūs laika noņemties ar tādām muļķībām kā demokrātijas ievērošana ES dalībvalstīs. Pagaidām gan tam nav nozīmes. Pagaidām ir svarīgi saglabāt koalīciju un aizvilkt līdz vēlēšanām.
