RĪGA, 28. septembris — Sputnik. Pērn pilsonības piešķiršanas programma ārvalstniekiem Kiprai ienesa 5 miljardus eiro, termiņuzturēšanās atļauju programma Portugālei — 2,5 miljardus, bet Latvijai — tikai 1,4 miljardus. Ja termiņuzturēšanās atļauju programmai apmaiņā pret investīcijām nemestu sprunguļus ceļā, Latvijas rezultāts varētu būt salīdzināms ar Kipru, uzskata Mihails Parinovs, advokātu biroja "Padva un partneri Baltija" vadošais partneris.
Sarunā ar rus.db.lv viņš pastāstīja, ka pēdējā gada laikā investoru skaits, kuri interesējas par termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā, ir samazinājies 15-20 reizes. 50% cilvēku, kuri jau saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, saskaras ar nopietnām problēmām, pagarinot dokumentus. Par to, kā sākās un faktiski beidzās termiņuzturēšanās atļauju programma Latvijā, Mihails Parinovs stāstīja nekustamā īpašuma konferencē FIABCI Rīgā.
"Līdz 2014. gadam termiņuzturēšanās atļauju programma tika uzskatīta par labāko analoģisko Eiropas programmu vidū, — saka eksperts. — Sākot ar 2010. gadu, ik gadu investoru skaits palielinājās par 80% un 2014. gadā jau sasniedza 2532 cilvēkus. Cenu slieksnis, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā, bija ideāls — 140 tūkstoši Rīgā un 70 tūkstoši reģionos. Arī termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas organizācija bija izcila, faktiski visi pieteikumi tika izskatīti ātri un ar pozitīvu rezultātu. Taču tad notika pavērsiens."
Pēc 2014. gada 140 tūkstošu vietā investīciju barjera tika paaugstināta līdz 250 tūkstošiem, turklāt tas sakrita ar rubļa vājināšanos attiecībā pret eiro. "Bet pat tas nebija galvenais, — uzskata Parinovs. — Nacionālā apvienība, kā arī Krievijas politiķi sarīkoja īstu histēriju. Latvijas politiķi ir paziņojuši, ka termiņuzturēšanās atļauju programma apdraudot nacionālo valsts drošību un sabiedrības kārtību. To uzķēra arī Krievijas mediji un atšķetināja šo tēmu Latvijai negatīvā veidā. Pats esmu lasījis tādus rakstus Krievijas presē, ka Latvijā visiem Krievijas investoriem atņem termiņuzturēšanās atļaujas.
Melnais PR ir izpildījis savu uzdevumu, un tagad šīs programmas Latvijā faktiski nav. Aptuveni pirms gada Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bieži vilcināja termiņuzturēšanās atļauju ikgadējās pagarināšanas izskatīšanu.
Pēc Parinova teiktā, "tas, kas tagad ir — tas ir nieks!". Kaut gan investori vēršas pēc konsultācijām par to, kā iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, bet rezultātā izdara izvēli ne par labu Latvijai. It īpaši pēc tam, kad uzzina no citiem krieviem, ar kādām problēmām viņi saskaras, pagarinot termiņuzturēšanās atļauju.
"Iedomājieties: cilvēks iesniedzis dokumentus ID kartes pagarināšanas, piemēram pirms 2 mēnešiem līdz tās derīguma termiņa beigām, — saka eksperts. — Bet viņam pagarina izskatīšanu par 3 mēnešiem vai ilgāk, un atlikušo mēnesi cilvēks faktiski paliek bez dokumentiem. Viņš var atrasties Latvijā vai savā dzimtenē, bet pēdējā gadījumā, lai saņemtu dokumentu, viņš var iebraukt Latvijā tikai ar vienreizēju vīzu. Taču arī šeit viss nav tik vienkārši. Kad cilvēkam ir termiņuzturēšanās atļaujas izskatīšanas statuss, iebraukt Latvijā ar vīzu viņš nevar. Atliek tikai saņemt citas ES valsts vīzu un ar to iebraukt Latvijā, lai iegūtu jaunu ID karti. Un tādu gadījumu nav ne viens, ne divi, tā ir gandrīz masveida parādība. Gandrīz 50% investoru ir sastapušies ar šādām problēmām."
Šī situācija jau izraisījusi neapmierinātību un novedusi pie tā, ka aptuveni 15% klientu, kam ir Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, atsakās to pagarināt.
"Šobrīd Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde vairs nesniedz termiņuzturēšanās atļauju un to pagarināšanas statistiku. To skaidro ar datu bāzu pārinstalēšanu un kadru trūkumu. Bet es domāju, ka šajā statistikā ir tik liels skaits atteikumu no termiņuzturēšanās atļaujas, ka to neērti rādīt sabiedrībai."
Taču sliktākais ir tas, ka Latvijā vīlušies investori atgriežas mājās un stāsta saviem draugiem un paziņām par radušos situāciju. Eksperts uzskata, ka termiņuzturēšanās atļauju programma faktiski noslēgusies.
"Diemžēl nekas nemainīsies, kaut gan Latvija varētu pelnīt ar atļaujām milzīgas summas, tāpat kā Kipra, un tas ir 5 miljardi eiro, — saka Parinovs. — Bija dažas cerības uz nodokļu reformu, kura sākotnēji izskatījusies labi investīciju piesaistīšanai. Taču tā pārvērtās par vienkāršu nodokļu palielināšanu. Latvija vēl var cerēt uz investoriem, kuri bēg no Krievijas politisku iemeslu dēļ, bet tie tirgū neko nemainīs."
Sputnik Latvija vēstīja par to, ka triju gadu laikā Latvijā strauji samazinājās termiņuzturēšanās atļauju skaits personām, kas iegādājušās nekustamo īpašumu vai investējušās Latvijas uzņēmumos, kā vienu no iemesliem, valdība nosauc to, ka ārzemniekiem ir par dārgu uzturēt iegādāto mājokli.
