RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš paziņojis, ka viņa valsts pilda savas saistības starptautiskajos līgumos un konvencijās pret valstī dzīvojošajiem Krievijas tautiešiem, informē rus.tvnet.lv.
"Kas attiecas uz valodu, Krievijai jāsaprot, ka latviešu valoda ir nelielas tautas valoda, ka tai ir nepieciešami īpaši pasākumi tās saglabāšanai. Krievijai varbūt to ir grūti izprast, viņi ir liela nācija un krievu valoda nejūtas tik apdraudēta. Tie pasākumi, kas Latvijā ir veikti, ir, lai latviešu valoda tiktu saglabāta visā lielajā valodu "katlā"," — teica Riekstiņš intervijā aģentūrai LETA.
Pēc viņa domām, Latvija izvēlējusies ceļu, kurā valsts piedāvā integrēties, nevis spiež cilvēkam darīt to, ko tas negrib.
"Mēs dodam iespēju cilvēkiem kļūt par pilsoņiem, bet neesam to piešķīruši tā, kā savulaik PSRS to piešķīra latviešiem. Katram cilvēkam Latvijā ir iespēja izvēlēties, kā viņš savas attiecības ar Latviju veido — kļūt vai nekļūt par pilsoni, kādā skolā sūtīt bērnus. Iespējas mācīties un apgūt savu dzimto valodu Latvijā arī pastāv, un ne tikai krievu mazākumtautību skolās," — skaidroja vēstnieks.
3. oktobrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņēma 20 valstu jauno vēstnieku akreditācijas vēstules. Viņu vidū bija arī Latvijas vēstnieks Māris Riekstiņš. Putins informēja, ka Krievija ir gatava veidot labas kaimiņu attiecības ar Latviju un pauda cerību uz dialogu jautājumā par Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem.
Riekstiņš pastāstīja, ka šie punkti viņu nav pārsteiguši, jo tie ir mūsu valstu dienas kārtībā kopš agrākajiem gadiem. Vēstnieks norādīja: ja Krievijai ir jautājumi, Latvija ir gatava tos paskaidrot, taču lūdza paturēt prātā, ka "neviena balss no ārienes nevar piespiest mūs darīt to, kas neatbilst mūsu interesēm un ko mēs nevēlamies".
Latvijā dzīvo mazāk kā divi miljoni cilvēku. Viņu vidū aptuveni 250 tūkstoši ir nepilsoņi — bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas neatkarības iegūšanas palika valstī, taču kuru priekšteči nav dzīvojuši republikā pirms 1940. gada. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču tai piešķirts svešvalodas statuss.
Krievija jau vairākkārt dažādās starptautiskās organizācijās, piemēram EDSO pievērsusi uzmanību krievvalodīgo stāvoklim Latvijā un citās Baltijas valstīs. Piemēram, Maskava pauda bažas sakarā ar Latvijas valdības plāniem ieviest latviešu apmācības valodu bilingvālajās skolās, kā arī spiedienu, kāds tiek izdarīts pret pašvaldību pirmskolas izglītību krievu valodā. Tāpat Krievijas ĀM vairākkārt aicinājusi Baltijas valstis "likvidēt kaunpilno nepilsonības statusu".
