RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Pēc trim gadiem vispārizglītojošie priekšmeti visās vidusskolās Latvijā tiks pasniegti latviešu valodā. Mazākumtautības saglabās tiesības apgūt dzimto valodu un literatūru, kā arī ar kultūru vēsturi saistītus priekšmetus, vēsta rus.lsm.lv.
6. oktobrī notika preses konference, kurā IZM pastāstīja par izglītības sistēmas reformu plāniem, kuros lielākā uzmanība tiek pievērsta valsts valodas apgūšanai.
Atgādināsim, ka pirmais pasākums šajā virzienā bija atteikšanās no 12. klases eksāmenu atbilžu pieņemšanas krievu valodā: šogad vidusskolu absolventiem nāksies atbildēt uz jautajumiem latviski, lai arī līdz šim bija iespējams atbildēt dzimtajā valodā.
Nākamais solis: 2019./20. mācību gadā 7. klasēs paredzēta pāreja pie jaunas pieejas, kas paredz, ka līdz pamatskolas beigām 80% mācību materiāla tiks pasniegti latviešu valodā. Šajā pašā mācību gadā arī 9. klases absolventiem eksāmenos būs ļauts atbildēt tikai latviski.
Ar mērķi sagatavot nelatviešu bērnus mācībām valsts valodā, mazākumtautību bērnudārzos bērniem no 5 gadu vecuma jau 2018./19. mācību gadā tiks intensīvi mācīta latviešu valoda, kuras mērķis ir panākt, lai pēc bērnudārza skolēniem būtu iespējams mācīties valsts valodā.
No 2020./21. mācību gada vidējo izglītību latviešu valodā bērni iegūs visās skolās Latvijā — tajā plānots pasniegt visus vispārējās izglītības priekšmetus. Mazākumtautības saglabās tiesības apgūt dzimto valodu un literatūru, kā arī apgūt dzimtajā valodā ar savas tautas kultūru un vēsturi saistītos priekšmetus.
No 2021. līdz 2023. gadam valsts veiks izglītības sistēmas reformu monitoringu, 2023.-2024. gg. novērtēs rezultātus un sagatavos rekomendācijas tālākajai izglītības sistēmas attīstībai.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pavēstīja, ka patlaban 22% jauniešu Latvijā nepārvalda latviesu valodu vai pārvalda to nepietiekamā līmenī. Pie tam par integrētas sabiedrības svarīgu priekšnoteikumu viņš nosauca kopējo informācijas telpu, no kuras daļa iedzīvotāju "izkrīt" sliktās valodas prasmes dēļ.
Krievija jau vairākkārt dažādās starptautiskās organizācijās, piemēram EDSO pievērsusi uzmanību krievvalodīgo stāvoklim Latvijā un citās Baltijas valstīs. Piemēram, Maskava pauda bažas sakarā ar Latvijas valdības plāniem ieviest latviešu apmācības valodu bilingvālajās skolās, kā arī spiedienu, kāds tiek izdarīts pret pašvaldību pirmskolas izglītību krievu valodā.
