RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Gāzes vada "Ziemeļu straume 2" garums palielināsies tikai par 10 kilometriem, ja Dānija aizliegs cauruļu izbūvi savos ūdeņos un nāksies izvēlēties alternatīvu maršrutu, paziņoja Nord Stream 2 AG tehniskais direktors Sergejs Serdjukovs, vēsta RIA Novosti.
Dānijas valdība uzstājusies ar iniciatīvu valsts likumdošanai izmaiņām ar mērķi paturēt savas tiesības par gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvniecības aizliegumu. Kopenhāgena vēlas gūt iespēju pieņemt lēmumu par būvniecības lietderību, balstoties uz bažām, ko diktējusi ārpolitika un drošība, nevis tikai ekoloģiski iemesli, kā tas ir šobrīd.
"Būs alternatīva. Tā ir izstrādāta," — teica Serdjukovs, atbildot uz jautājumu par "Ziemeļu straumes 2" alternatīvo maršrutu gadījumam, ja Dānija aizliegs gāzes vada būvniecību tās ūdeņos.
Pēc Serdjukova teiktā, gāzes vada garums gadījumā, ja notiks būvniecība alternatīvā maršrutā, īpaši neizmainīsies. "Nenozīmīgi. Attālumam nav nozīmes. Ko interesēs deviācija par dažiem kilometriem 1200 kilometru garumā?" — teica Serdjukovs. "Varbūt, desmit (kilometri — red.)," — viņš precizēja.
Somi nolēmuši piedalīties "Ziemeļu straumē"
Kamēr vairums Eiropas valstu protestē pret "Ziemeļu straumes 2" būvniecību, Somijas bizness nolēmis iegādāties kompāniju, kura piedalās projektā. Aizritējušajā nedēļā somu energokompānija Fortum OYJ un vācu koncerns E.ON paziņoja, ka parakstīta vienošanās par E.ON daļas starptautiskajā enerģētikas kompānijā Uniper pārdošanu atklātā izsolē par 3,76 miljardiem eiro. Darījums ieplānots 2018. gada sākumā, un regulatori to atbalstīs.
Pēc Sergeja Serdjukova teiktā, šis darījums pozitīvi ietekmēs projektu.
"Uzlabos (situāciju ar gāzes vada būvniecību — red.), jo kopējā somu tendence ienākt Krievijas tirgū ir daudz lielāka, nekā pārējiem. Soms īpašnieks ir ērtāks," — paskaidroja Serdjukovs.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".
Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.
Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados aizies liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskajā gāzes vada infrastruktūrā.
ASV Senāts 14. jūnijā apstiprināja grozījumus sankciju paplašināšanai attiecībā pret Krieviju. Tostarp, likumprojekta tekstā tiek runāts, ka ASV "turpina pretoties gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvniecībai, ņemot vērā tā draudošo ietekmi uz Eiropas Savienības enerģētisko drošību un gāzes tirgus attīstību Centrālajā un Austrumeiropā un uz enerģētikas reformām Ukrainā".
Krievija vairākkārt ir informējusi, ka "Ziemeļu straumes 2" projekts ir ekonomisks un tēze par "kaitējumu Eiropas enerģētiskajai drošībai" neiztur nekādu kritiku — tieši otrādi, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija samazinās tranzīta riskus un palielinās tās patērētāju gāzes piegāžu drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā cauri Ukrainai, kas samazina tā piegādes cenu.
"Gazprom" paskaidroja, ka mēģinājumi izplatīt Trešo ES enerģētisko paketi uz jūras gāzes vadu "Ziemeļu straume 2" ir noteikts ar politiskiem mērķiem, tostarp, Ukrainas.
