RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2016. gadu, valstī tobrīd strādāja 16,1% vecākā gadagājuma cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, 83,9% bija ekonomiski neaktīvi – tas ir viens no zemākajiem nestrādājošo pensionāru rādītājiem Eiropā, vēsta Nra.lv.
Ekonomiski aktīvi iedzīvotāji ir tie pilsoņi, kuri strādā vai potenciāli varētu strādāt. Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas metodoloģiju šajā kategorijā iekļauj cilvēkus vecumā no 15 līdz 72 gadiem.
Eiropas valstīs visvairāk ekonomiski aktīvu vecākā gadagājuma cilvēku pāri 65 gadiem ir Lielbritānijā – 83,2% un Igaunijā – 74%.
Saskaņā ar pētījuma datiem, 2016. gadā Latvijā pensionāru vidū vecumā no 65 līdz 74 gadiem strādājošo bija 31 tūkstotis 500, jeb 16,1%, 164 tūkstoši 400 (83,9%) pensionāru nestrādāja. Vairums vecākā gadagājuma cilvēku (94,8%) nemeklēja darbu tāpēc, ka iepriekš tika atlaisti sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, 3,8% ģimenes apstākļu vai veselības problēmu dēļ, 1% pavisam zaudējuši cerību atrast sev ienākumu gūšanas vietu, 0,4% pensionāru apzināti pārtrauca savu nodarbinātību un strādāt vairs nevēlējās.
Ekonomiski aktīvo veco laužu daļa, kuri vēlējās strādāt, taču darba meklējumus neveica, izrādījusies pavisam neliela.
Tāpat pētnieki noskaidroja, ka visvairāk strādājošo pensionāru ir Rīgas apkārtnē, kur kopējais bezdarba līmenis ir mazākais valstī (4,6%), savukārt vismazāk Latgalē, kur ir visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā (16,4%). Turklāt 30,8% ekonomiski aktīvo pensionāru strādā pilnu darba dienu.
Pensijas vecums Latvijā pakāpeniski paaugstinās, 2016. gadā uz pensiju varēja doties 62 gadu un deviņu mēnešu vecumā, savukārt līdz 2025. gadam pensijas vecums palielināsies līdz 65 gadiem. Faktiskais pensiju vecums 2016. gadā sastādīja 61,67 gadus vīriešiem un 61,59 gadus sievietēm.
Vērts atzīmēt, ka divām trešdaļām Latvijas vecākā gadagājuma cilvēku (334 tūkstoši 500 cilvēki) ir niecīgas pensijas – mazāk par 235 eiro, pensijas, kuras pārsniedz šo summu, tiek apliktas ar ienākumu nodokli. Savukārt līdz 2030. gadam 46% Latvijas iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem. Pensijā izies katrs ceturtais, un strādājošo cilvēku skaits samazināsies par 20%.
Iepriekš tika ziņots, ka Labklājības ministrija savā ziņojumā "Aktīvākas novecošanas stratēģija ilgstošākam un kvalitatīvākam darba stāžam Latvijā" liek lielas cerības uz pensionāriem, nosaucot par svarīgu darbaspēka resursu iedzīvotājus, kas vecāki par 64 gadiem.
