RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Jūras vides aizsardzības komisija Helcom publicējusi ziņojumu par to, kādi farmaceitiskie līdzekļi un kādā daudzumā nokļūst jūrā, vēsta tvnet.lv.
Divu gadu laikā Helcom apkopojusi datus no 47 600 analīžu ņemšanas punktiem uz sauszemes un 4600 punktiem – Baltijas jūrā. Jāpiebilst, ka informāciju ziņojumam sniegusi tikai Igaunija – Latvija un Lietuva pētījumā nepiedalījās.
Baltijas jūras ūdeņos visvairāk atrodamas vielas no epilepsijas ārstēšanai paredzētā promidona. Ūdenī konstatētas zāļu paliekas, kas paredzētas sirds un asinsvadu slimību, CNS slimību un dažādu iekaisumu ārstēšanai, piemēram, diklofenaka un paracetamola atliekas. Pētnieki norāda, ka medikamentu dozu saņēmušas arī karpas, asari un mencas.
Igaunijas Vides ministrijas Jūras vides nodaļas vadītājs Renē Reisners pastāstīja, ka ilgu laiku problēmas ar zālēm nav konstatētas, jo šādas ķīmijas bija ļoti maz, taču piesārņojums uzkrājies, un tagad to iespējams izmērīt.
Baltijas jūras krastos dzīvo aptuveni 21 miljons cilvēku, gandrīz visi viņi lieto zāles. Zināms, ka 30-90% zāļu tiek izvadītas ar urīna palīdzību, kas galu galā nokļūst piekrastes ūdens attīrīšanas stacijās. Tās pilda savus uzdevumus, taču nespēj attīrīt zāļu paliekas, jo nav aprīkotas ar atbilstošām tehnoloģijām. Patlaban attīrīšanas stacijas Baltijas jūras piekrastē attīrīšanai izmanto baktērijas, ķimikālijas, filtrāciju un nostādināšanu, taču šīs metodes ļauj attīrīt ūdeni tikai no 9 farmaceitiskajiem līdzekļiem (no 118). Zinātnieki apgalvo, ka problēmas risinājums ir izstrādāts jau pirms 50 gadiem un jau sen tiek izmantots Šveicē, kur ūdens tīrība ir valsts mērķis un ūdens attīrīšanas staciju pārbūves atļauja tika saņemta visas tautas balsojumā.
Risinājums ir vienkāršs – ūdens ozonēšana, lai sadalītu molekulas sīkākās daļās, un sekojoša attīrīšana ar aktīvās ogles palīdzību. Taču šādas tehnoloģijas ekspluatācija Baltijas jūras krastā, visām Baltijas valstīm jāpieņem politisks lēmums un jāiegulda vērā ņemami līdzekļi attīrīšanas staciju rekonstrukcijai. Speciālisti ir aprēķinājuši, ka izmaiņas tehnoloģiju attīrīšanas metodikā palielinās ūdens cenas par 30 centiem par kubikmetru. Renē Reisners uzskata, ka ekonomiskā interese neļaus uzsākt attīrīšanas staciju rekonstrukciju.
Ierosināta arī attīrīšanas staciju pārbūve tikai cilvēku masveida pulcēšanās vietās, piemēram, pie slimnīcām, lai likvidētu ķimikālijas uz vietas, taču, zinātnieki uzsver, ka jautājums nav izvērtēts un tuvākajā laikā konkrēts lēmums nav gaidāms.
Risku slēpj arī Baltijas jūras dzīles, kurās nu jau vairāk nekā 70 gadus, kopš Otrā pasaules kara beigām atrodas liels skaits ķīmiskās munīcijas. Metāls jūras ūdens ietekmē sairst, un indīgās ķimikālijas apdraud visu dzīvo. Zinātnieki ceļ trauksmi, jo aviācijas bumbu korozijas laiks nepārsniedz 80 gadus, bet artilērijas lādiņu un mīnu sairšanas laiks sasniedz 150 gadus.
