RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrija mēģina piedzīt no jaunajiem ārstiem, kuri nepabeidza rezidentūru vai nav nostrādājuši valsts medicīnas iestādēs trīs gadus, naudu, kura tika iztērēta viņu izglītībai, vēsta rus.tvnet.lv.
Veselības ministrija trīs gadu laikā, no 2014. līdz 2016. gadam iztērēja ārstu-rezidentu apmācībai gandrīz 200 tūkstošus eiro, paziņoja aģentūrai LETA iestādes pārstāve Undīne Šulca.
Pēc viņas sacītā, visbiežāk mācības rezidentūrā pārtrauc tie, kuri apgūst ģimenes ārsta, interna (terapeita) un ķirurga specialitāti.
Saskaņā ar spēkā esošajiem finanšu palīdzības piešķiršanas noteikumiem ārstu-rezidentu apmācībai, valsts ir tiesīga pieprasīt naudas atgriešanu, ja ārsts tiek atskaitīts par sliktiem mācību rezultātiem vai pārtrauc apmācību rezidentūrā sakarā ar no augstskolas neatkarīgiem iemesliem.
Tāpat valsts līdzekļu atgriešanu var pieprasīt no personām, kuras, pabeidzot rezidentūru, nenostrādā trīs gadus iegūtajā specialitātē valsts vai pašvaldības medicīnas iestādē, par ģimenes ārstu, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Kā iepriekš ziņoja Sputnik Latvija, valstij draud ārstu deficīts. Kvalificēta medicīnas darbinieka vidējais vecums Latvijā ir 50 gadi, jaunie speciālisti izvēlas braukt strādāt Eiropas Savienībā, kur algas ir daudzkārt lielākas, nekā Baltijas valstī.
Pēc šī paša iemesla jaunie ārsti nevēlas strādāt valsts klīnikās, jo privātajā sektora algas ir augstākas.
Turklāt jaunajā veselības aprūpes finansēšanas likuma variantā vairs jau nav minēts, ka nozares finansējumam līdz 2020. gadam ir jāsasniedz 4% no IKP, kā tas tika plānots. Tagad šis punkts pārnests likuma anotācijā, tāpat kā konkrētas summas, kuras valstij jāpiešķir veselības nozarei trīs gadu laikā. Šis lēmums izraisīja mediķu arodbiedrības sašutumu, kas uzskata, ka līdz ar to valdība rupji pārkāpj panākto vienošanos.
