Vienā brīdī padomju plašsaziņas līdzekļi tik spēcīgi atkāpās no masu informācijas izplatīšanas funkcijas un pievērsās propagandas funkcijai, ka sabiedrības uzticība tiem fatāli samazinānās, raksta aģentūras RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis.
Šķiet, tiktāl rietumu mediji vēl nav nonākuši, taču ir skaidrs, ka tie iet pa to pašu liktenīgo ceļu. Par to liecina sabiedrības uzticēšanās krasais kritums.
Tomēr amerikāņu (un citu rietumvalstu) oficiālās žurnālistikas galvenā problēma ir tāda, ka tā nekādi nespēj ieskatīties acīs realitātei, tāpēc virzās pa ārkārtīgi bīstamu ceļu, no kura drīz vien vairs nebūs atgriešanās.
Tik garus un nopietnus ievadvārdus teikt pamudināja atklāti anekdotisks, feļetonam, nevis analītikai piemērots gadījums.
Nesen interneta izdevums "Medūza" angļu valodā publicēja amizantu salīdzinošo infografiku, kurā redzama Krievijas un ASV valsts "propaganda".
People love to talk about Russian and American “propaganda.” So we ran the numbers. https://t.co/Y80hqrN63U
— Meduza in English (@meduza_en) 14 сентября 2017 г.
Vārdu "propaganda" izdevums tīšām ielicis pēdiņās. Ar to domāti valsts finansētie mediji ar ārvalstu auditoriju. Salīdzinājumam tika ņemti visiem pazīstami mediji: no Krievijas puses — RT un aģentūra Sputnik, no ASV puses — "Amerikas balss" un radio "Brīvība", kā arī plašai auditorijai mazāk pazīstamā, taču ļoti spēcīgā un bagātā Translācijas jautājumu valdes padome (Broadcasting Board of Governors, BBG). BBG ir Savienoto Valstu valdības struktūra, kas aizsargā iepriekšminētos un daudzus citus medijus, kuru mērķis ir paziņot amerikāņu patiesību auditorijai citās pasaules valstīs.
Atliek tikai noņemt cepuri "Medūzas" žurnālistu priekšā — viņi ir izraudzījušies loģisku pieeju. Skaidrs, ka valsts finansētie mediji ar ārvalstu auditoriju strādā ar mērķi popularizēt šīs valsts intereses starptautiskajā arēnā. Ir loģiski tos salīdzināt no budžetu, translācijas valodu skaita un sociālajos tīklos aptvertās auditorijas ziņā.
Šāds viedoklis nav ne ārkārtējs, ne skandalozs — vienkārši mēģinājums "izmērīt realitāti".
Taču realitāte ir citāda, jo pēc publikācijas pāri "Medūzai" gāzās kritikas un pretenziju lavīna no rietumvalstu kolēģu puses, kas izvērtās skandalozā un ļoti smieklīgā kašķī Twitter lapās. "Pērienā" piedalījās tādi cilvēki, kā bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols, "Kijev Post" redaktors Juens Makdonalds (Euan_MacDonald), Ukrainas mediju holdinga "Gromadjske" vadošais redaktors Metjū Kapfers (Matthew Kupfer), Financial Times žurnālists Makss Sedons, BBG bijušais padomes loceklis Mets Ārmstrongs, Krievijas "Vedomosti" komentētāja Marija Sņegovaja, The Telegraph izdevuma Maskakvā korespondents Aleks Luns (Alec Luhn) un citi. No visiem atkāvās Kevins Rotroks, "Medūzas" izdevuma angļu valodā galvenais redaktors.
Opozicionārajam, antikremliskajam un emigrantiskajam resursam (tas strādā Rīgā) tika uzrādīts milzum daudz pretenziju par organizēto salīdzinājumu, sākot ar minēto budžetu nekorekto lietojumu. Taču par "Medūzas" galveno — skandalozu un absolūti nepiedodamu — grēku tiek uzskatīts tas, ka izdevumam vispār ienācis prātā godīgus, savā darbībā caurskatāmus izdevumumus, demokrātijas un vārda brīvības iemiesojumus, ko finansē amerikāņu valdība, salīdzināt ar melīgiem, netīriem un agresīvi autoritāriem Kremļa propagandas instrumentiem.
Taču galveno — un biedējošo — iespaidu diskusijā atstāja "Medūzas" atmaskotāju acīmredzamā neliekuļotība. Cilvēki nemāksloti aizstāv savu tīrību un neatkarību pat pēc pēdējo gadu desmitu notikumiem, kad radio "Brīvība" un "Amerikas balss" subjektivitāte kļuva tīri vai nepieklājīga, apkalpojot jebkuras ASV ārpolitiskās avantūras, un tika ne vienu reizi vien pieķerti ne tikai subjektīvas un pārspīlētas informācijas izplatīšanā, bet arī faktu sagrozīšanā un atklātos melos.
Atliek, piemēram, atsaukt atmiņā to, kā tika atspoguļota par Sīrijas un Krievijas operācija Alepo atbrīvošanas laikā vai Irākas un ASV operācija Mosulas atbrīvošanas periodā. Neviens pat ne reizi neatvainojās mazajam Omānam, kura fotogrāfiju rietumvalstu mediji (tostarp arī apspriežamie mediji) ciniski izmantoja, lai atmaskotu Krievijas militārismu. Toties koalīcijas zvērības Mosulā (kur ISIS kaujinieki tika masveidā slaktēti kopā ar ģimenēm) izrādījās — kā jau Rietumos pieņemts rīkoties ar neērtām tēmām — "aizslaucīti pagultē".
Šeit sakņojas galvenā problēma, kas nekādi nenokļūt rietumu mediju apziņā un jau ir novedusi tos pie nopietnas krīzes.
Pasaule ir sapratusi, ka mediji vienmēr ir subjektīvi un noalgoti, ka tāda lieta kā "neatkarīgie mediji" nav sastopama. Jebkuri izdevumi uzsver vienas tēmas un ignorē citas. Ne Sputnik, ne RT neapgalvo, ka ir patiesības nesēji pēdējā instancē. Viņi atklāti informē, ka to misija ir rietumvalstu oficiālo tendenču informatīvā monopola "atšķaidīšana" un cita — alternatīva — viedokļa sniegšana ārvalstu auditorijai.
Jaunajā situācijā, kas izveidojusies pasaulē, vairs nedarbojas rietumu oficiālās žurnālistikas tradicionālā pieeja, sevis pasludināšana par gaismas bruņiniekiem, destilētas patiesības, brīvības un demokrātijas pārdevējiem. Viņu mirdzoši baltie tērpi publikas acīs nebūt nav tīri — pārāk bieži viņi ir pieķerti subjektīvā pieejā un melos.
Tomēr Rietumu oficiālās žurnālistikas nespēja atteikties no domas, ka viņi ir vienīgie patieso zināšanu un patiesības nesēji, tikai padziļina auditorijas uzticēšanās krīzi.
Noliedzot acīmredzamo realitāti, pasaules acīs viņi izskatās aizvien smieklīgāki.
To, starp citu, apliecina arī publikācija "Medūzā". Izdevums saskārās ne tikai ar neformālu kritiku Twitter lapā, bet arī saņēma radio "Brīvība" oficiālo paziņojumu, kurā pausts sašutums par salīdzinājumu.
Starp citu, uz publikāciju atsaucās arī RT un piezīmēja: "Radio "Brīvība" iebildumi par faktiem ir pietiekami daiļrunīgi, turklāt mēs ļoti pateicamies par iespēju izsmieties."
