RĪGA, 22. septembris — Sputnik. ES iedzīvotāju skaits, kuri meklē darbu Lielbritānijā, 12 mēnešu laikā samazinājies vidēji par 4,3%, taču ir valstu grupa, kurās, tieši otrādi, tiek novērots intereses bums attiecībā pret vakancēm Apvienotajā Karalistē, vēsta žurnāls Elite Business.
Saskaņā ar iekārtošanās darbā portāla CV-Library veikto analīzi, pēdējo 12 mēnešu laikā tiek novērota strādnieku skaita samazināšanās, kuri gatavi pārvākties uz Lielbritāniju, un līderos te ir Beļģija (gada laikā darbā iekārtoties gribētāju britu kompānijās nokritās par 48,2%), Slovēnija (-27,9%) un Nīderlande (- 22,7%). Tāpat samazinājies darba meklētāju skaits no Rumānijas un Austrijas.
Taču vairākās valstīs, tieši otrādi, tiek novērots darba atrašanas Lielbritānijā gribētāju skaits. Visvairāk aktivizējušies Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar pērno gadu, cilvēku skaits, kuri meklē vakances Lielbritānijā palielinājis par rekordlielajiem 26,3%. tai seko Somija (+ 9,6%) un Kipra (+ 9%).
Taču, neskatoties uz optimistiskajiem rādītājiem dažās valstīs, CV-Library dibinātājs un vadošais direktors Lī Bigins uzskata, ka britu ekonomika varētu piedzīvot noteiktas grūtības.
"Brexit liek ārvalstu darbiniekiem padomāt divreiz, pirms iekārtoties darbā Lielbritānijā, savukārt biznesa sabiedrībā rodas satraukums, ka Apvienotajā Karalistē nav pietiekams savu talantu skaits," saka Bigins.
Iepriekš avīze Guardian publicēja tās rīcībā nonākušo konfidenciālo IeM dokumentu, kurā teikts, ka Londona uzreiz pēc izstāšanās no ES stingri ierobežos Eiropas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus valstī. Saskaņā ar ierēdņu piedāvājumiem, ES valstu pilsoņi varēs iebraukt Lielbritānijā tikai pēc pases, turklāt, cilvēkiem, kuri plāno aizkavēties šeit uz vairākiem mēnešiem, tiks ieviesta biometriska sistēma.
Uzturēšanās atļauja Lielbritānijā mazkvalificētajiem strādniekiem no ES nepārsniegs divus gadus, savukārt viņu vairāk pieredzējušajiem kolēģiem šis termiņš sastādīs 3-5 gadus. Tāpat strādnieki-migranti tiks ierobežoti tiesībās atkal apvienoties ar saviem ģimenes locekļiem, teikts dokumentā, kurš sastādīts šī gada augustā.
Turklāt, pēc izdevuma Times datiem, IeM vadītāja Ambera Rada un finanšu ministrs Filips Hamonds lūdz Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai mīkstināt dažus migrācijas ierobežošanas plānu aspektus pārejas perioda laikā. Taču valdības vadītāja atsakās kaut ko mainīt šajā etapā.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons neapstiprināja un nenoliedza šos datus. Pēc viņa vārdiem, Lielbritānijas valdība sniegs savus piedāvājumus nākotnes migrācijas likumdošanai šogad, taču vēlāk.
Lielbritānijas izstāšanās no ES jautājuma referendums notika 2016. gada 23. jūnijā. Par izstāšanos no Eiropas Savienības nobalsoja 51,9% britu, par valsts dalības saglabāšanu savienībā nobalsoja 48,1%. Skotijā balsojuma aina izskatījās savādāk: 62% skotu iestājās par to, lai valsts paliktu ES, 38% nobalsoja par Brexit.
2017. gada janvārī Lielbritānijas premjere Terēza Meja sniedza savu Brexit plānu, saskaņā ar kuru Lielbritānija izstājas ne tikai no ES, bet arī no kopējā tirgus, no ES muitas savienības, kā arī no Eiropas tiesas jurisdikcijas.
Lielbritānijai būs jāatstāj ES 2019. gada 29. martā.
