RĪGA, 17. septembris — Sputnik. Tuvākajā laikā Ķīna plāno izlaist jēlnaftas fjūčerus juaņās – atšķirībā no dolāra, Ķīnas valūta ir piesaistīta pasaules zelta cenām, raksta Sputnik Lietuva.
Šo soli eksperti atzina par pirmo tāda veida pasākumu pasaulē, vēsta InoSMI, atsaucoties uz Saūda Arābijas avīzi Al-Eqtisadiya. Tas nopietni ietekmēs naftas cenas, kas var pieaugt līdz 70 dolāriem par barelu, kad sāksies kontraktu īstenošana, un pasaules zelta cenas, kas pieaugs līdz 1850 dolāriem par unci pašreizējo 1350 dolāru vietā.
Eksperti apgalvo, ka šis solis pavērs durvis valstīm, kas nav uzņemtas OPEC, jo ar kontraktiem parasti notiek naftas iegāde dolāros. Jaunie Kīnas fjūčeri paredz iespēju tiem, kuri nevēlas izmantot Ķīnas juaņus, iegādāties zeltu Šanhajas zelta biržā vai, piemēram, Budapeštas fondu biržā.
"Naftas iegāde par juaņām, kas nodrošinātas ar zeltu, iespējams, novedīs pie dolāra novājināšanās attiecībā pret pamata valūtām. Taču tas var pozitīvi ietekmēt ASV eksporta pieaugumu un importa samazināšanos, tāpēc samazināsies tirdzniecības deficīts ASV," – pavēstīja investīciju fondu ekonomiskais padomnieks un pārvaldnieks Ammars al Muftijs.
Pēc ekonomista domām, šis solis radikāli mainīs pasaules ekonomikas noteikumus. Tas ietekmēs dolāru, samazinās tā investīciju pievilcību, tāpēc pieaugs banku procentu likmes ASV.
Rezultātā iespējamas negatīvas sekas valsts un privātās kreditēšanas jomā ASV, kas savukārt kaitēs dažiem ekonomikas sektoriem, piemēram, pakalpojumu nozarei. Rezultātā sabiedriskajam vai privātajam sektoram ASV nāksies samazināt patēriņu un palielināt investīcijas, kas nāks par labu ASV ekonomikai ilgtermiņa perspektīvā, taču sekas var būt visai negatīvas ilgtermiņa un vidēja termiņa perspektīvā.
Speciālists zelta nozarē doktors Muhameds Al Hašidi prognozē, ka līdz ar kontraktu realizāciju naftas cenas var pieaugt līdz 70 dolāriem par barelu, kad sāksies kontraktu īstenošana, un pasaules zelta cenas, kas pieaugs līdz 1850 dolāriem par unci pašreizējo 1350 dolāru vietā. Šī nepamatotā cena nodara kaitējumu globālajam tirgum un noved pie ekonomiskajiem zaudējumiem valstīm, kas investē zeltā. Ķīnas fjūčeru realizācija ietekmēs bankas un investorus un tas savukārt ietekmēs arī iedzīvotājus.
Al Hašidi uzsvēra, ka šī iniciatīva negatīvi ietekmēs zeltu un naftas pozitīvās cenas ASV un Rietumeiropas valstīs notiekoši globālo izmaiņu aspektā. Šīs iniciatīvas nepieciešams īstenot piesardzīgi, tāpēc jebkuras valsts neapdomāti lēmumi nacionālās ekonomikas interesēs, neņemot vērā citu valstu sabiedriskās intereses pasaules ekonomikā, var novest pie bēdīgām sekām.
Eksperts atgādināja, ka iepriekš ASV bija vērojama tendence investēt zeltā kā drošā aktīvā, taču valsts no tās ir atteikusies, samulsinot tirgu. ASV satraukušās par to, ka situācija varētu atkārtoties pēc Ķīnas atteikšanās no investīcijām zeltā, uzskatot, ka tas kaitēs tirgus darbībai un nodarīs ļaunu gan patērētājam, gan investoram. Tamlīdzīgs solis veicinās zelta cenu pieaugumu īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvā un novedīs pie katastrofas tirgū ilgtermiņa perspektīvā.
