RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pārrunas, kas vakar notika Dohā naftas ieguves samazināšanas jautājumā, nav nesušas rezultātu. Neskatoties uz to, ka šis jautājums tiek aktīvi apspriests no februāra, vairākas arābu valsts pēkšņi pirms tikšanās pieprasīja visu lielo ražotāju piedalīšanos pārrunās. Iespējams, jaunais pārrunu posms sāksies jūnijā.
Šķēršļus pārrunām lika Irāna, kuras pārstāvji atteicās piedalīties sarunās, jo uzskata par nepieņemamu pievienoties naftas ieguves iesaldēšanas procesam, pirms valsts nav palielinājusi tās ieguvi līdz 4 miljoniem barelu diennaktī, sasniedzot līmeni, kādā nafta tika iegūta pirms sankciju ieviešanas.
Visu dienu naftas ieguves valstu pārstāvji centās rast kompromisu un, koriģējot naftas ieguves iesaldēšanas vienošanās projektu, ņemt vērā arī to valstu intereses, kas pārrunās nepiedalījās. Tomēr pēc 13 stundas ilgām pārrunām puses bija spiestas atzīt, ka pie vienprātīga viedokļa nonākt nav izdevies.
Bez iepriekšējā optimisma
Arābu valstu viedoklis bija ļoti negaidīts Krievijai.
"Mēs domājām, ka izdosies vienoties. Valstis, kas ieradās pārrunās, bija nolēmušas vienoties, nevis apspriest jautājumu par to, ka šajā procesā vajadzētu piedalīties arī citām valstīm," – paskaidroja Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks.
Ministrs uzsvēra, ka nav īpaši korekti un mērķtiecīgi pieprasīt, lai naftas ieguves iesaldēšanas procesā iekļautos arī valstis, kas pārrunās nav piedalījušās.
Novaks pavēstīja, ka Krievija ir gatava izvērtēt iespēju piedalīties citās tikšanās ar naftas ieguves valstīm jautājumā par ieguves līmeņa iesaldēšanu, taču vairs nebūs tik optimistiski noskaņota par tikšanās perspektīvām.
Pēc tikšanās Dohā Nigērijas naftas ministrs Emanuēls Kačikvu paziņoja, ka nākamreiz iespējamā ieguves iesaldēšana tiks apspriesta OPEC tikšanās ietvaros.
Lēmums par Krievijas iespējamo tikšanos ar karteli vēl nav pieņemts, un par to runāt būtu pāragri, uzskata Novaks. Krievijas Enerģētikas ministrijas ziņojumā norādīts, ka konsultācijas par ieguves iesaldēšanu tiks turpinātas tuvākajā laikā.
Tirgus ir krities
Šorīt jūnija nākotnes darījuma kontraktu cena Brent markas naftai kritās par 3,90% (līdz 41,42 dolāriem par barelu). Maija nākotnes darījuma kontraktu cena WTI markas naftai kritusies par 4,29% (līdz 39,92 dolāriem par barelu).
No 2014. gada vasaras sākuma līdz pērnā gada nogalei naftas cenas ir kritušās vairāk nekā trīskārt – no 115 līdz 36 dolāriem par Brent markas naftu, un 2016. gadā kritās pat zem 30 dolāriem.
Kritums tiek izskaidrots ar naftas ieguves augsto līmeni visā pasaulē, neskatoties uz pieprasījuma mazināšanos, tostarp arī situācijas dēļ, kāda izveidojusies Ķīnā. Taču tik ievērojams cenas kritums (zem 40-50 dolāriem), pēc ekspertu domām, ir saistīts ar finansiālajiem faktoriem, ieskaitot dolāra nostiprināšanos un spekulantu darbības.
Laikā, kad tiek apspriestas naftas ieguves samazināšanas iespējas, naftas cenas ir pieaugušas un pārsniedza 40 dolārus par barelu Brent mark naftas. Eksperti ir vienisprātis: tikšanās Katarā negatīvi ietekmēs situāciju tirgū.
