RĪGA, 10. septembris - Sputnik. Grieķijas premjers Alekss Ciprs paudis uzskatu, ka viņa valdībai izdevies mainīt starptautisko viedokli par Grieķiju — ekonomika atjaunojas, situācija uzlabojas, aug interese par valsti un investīcijas — Grexit tēla vietā nācis Grinvest imidžs, vēsta RIA Novosti.
"Grieķija ir pāršķirusi lappusi. Mēs pametam Grexit un dodamies pretī Grinvest," — paziņoja Ciprs savā uzrunā 82. Starptautiskās izstādes atklāšanas pasākumā Salonikos.
Ciprs uzsvēra, ka valsts prestižs atjaunojas, par to liecina Francijas prezidenta Makrona un Krievijas prezidenta Putina vizītes, kā arī divas viņa vizītes Ķīnā, kura šogad kļuvusi par Saloniku izstādes godaviesi.
"Valsts kļūst par planētas galveno ekonomisko lielvalstu stratēģisko partneri," — uzsvēra politiķis.
"Valsts tēls ir radikāli mainījies uz labo pusi, atveseļošanās pazīmes skaidri saskatām gan mēs, gan arī mūsu investori un partneri," — piebilda Ciprs. Politiķis aprakstīja arī izaugsmes pozitīvos tempus, uzsverot, ka tā ir laba pazīme.
2017. gada sešu mēnešu laikā izaugsme sastādījusi 0,8%, un tiek prognozēts, ka līdz gada beigām tiks sasniegti 2%, ziņoja Grieķijas premjerministrs.
2016. gadā tiešās arvalstu investīcijas sasniedza lielāko rādītāju 10 gadu laikā, un gaidāma uzlabošanās 2017. gadā, jo pirmo četru mēnešu laikā investīciju pieplūdums sasniedzis 1,4 miljardus eiro. Saskaņā ar jauno likumu par attīstību noslēgts gandrīz 800 jaunu investīciju projektu vērtējums par summu gandrīz 2 miljardu eiro apmērā.
Ciprs norādīja arī uz tūrisma izaugsmi, kas nodrošina 20% ienākumu un vienu miljonu darba vietu, bezdarba samazināšanos un lauksaimniecības produkcijas eksporta atjaunošanos.
Politiķis piebilda, ka ar kreditoriem saskaņotais valsts parāda samazinašanas process dāvā pārliecību, ka nākamgad Grieķija pēc trešās palīdzības programmas noslēguma 86 miljardu eiro apmērā atteiksies no kreditoru uzraudzības un "siksnu savilkšanas" politikas, kas ilga septiņus gadus.
"Pēc gada mēs šeit atklāsim 83. starptautisko izstādi jau pēc iziešanas no memoranda ar kreditoriem un askētisma politikas," — teica Alekss Ciprs.
Kopš 2010. gada Grieķija atradās dziļas finansiāli ekonomiskās krīzes apstākļos. Grieķijas bankrots un izstāšanās no eirozonas varēja destabilizēt Eiropas finanšu sistēmu. Patlaban Grieķijas valsts parāds pārsniedzis 320 miljardus eiro (180% IKP). Tā apkalpošanai Grieķija saņem kredītus palīdzības programmas ietvaros no starptautisko kreditoru grupas apmaiņā pret stingrām reformām.
