Pagājušajā nedēļā, bez pienācīgas sabiedriskās apspriešanas, Augstākā Rada otrajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par izglītību", saskaņā ar kuru skolas no 2018. gada pilnībā pāriet pie mācībām ukraiņu valodā.
Ātri, stingri un bez kompromisiem. Nelielu termiņa pagarinājumu sniedz mazākumtautību skolām, taču krievu mācību iestādes par tādām netiek atzītas.
Tātad no nākošā gada miljoniem Ukrainas skolnieku, kuriem dzimtā ir krievu valoda, būs spiesti no pirmās klases mācīties ukraiņu valodā. Mani paziņas no Ukrainas nacionālistu vides pat neslēpj šīs reformas mērķi izveidot jaunu nāciju un iznīdēt krievu valodu no visām dzīves jomām Ukrainā.
Noteiktu konsultatīvu un publiski neafišētu palīdzību skolu reformu izstrādē Ukrainai sniedza Latvija. Vārdā nenosaukts informācijas avots no Latvijas ĀM pastāstīja, ar šo mērķi tika organizēti Latvijas Izglītības ministrijas speciālistu komandējumi uz Ukrainu.
Taču ar šo paralēles starp Ukrainu un Latviju nebeidzas, bet gan tikai sākas. Radikālā Latvijas Nacionālā apvienība pieprasa atteikšanos no kompromisa bilingvālās skolu izglītības varianta un pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. Tātad tieši tāpat kā Ukrainā. No nacionālistisko latviešu politiķu lūpām skan arī tāds pats pārejas laiks — 2018. gads.
De Facto ir izveidojusies neoficiāla Ukrainas un Latvijas nacionālistu alianse pret skolām ar apmācību krievu valodā. Gan vieni, gan otri pieprasa tikt galā ar krievu skolu izglītības sistēmas atliekām 2018. gadā.
Skaidrs, ka Ukraina ar savu rusofobiju apsteidz visu pasauli. Tā guvusi arī apšaubāmas privilēģijas — ieņemt līdera vietu cīņā pret skolām ar izglītību krievu valodā. Savukārt latviešu nacionālisti norādīs uz Ukrainas pieredzi un pieprasīs tādu pašu Latvijā.
Taču ne tikai krievvalodīgās izglītības pretinieki Ukrainā un Latvijā sākuši apvienoties, bet arī tās aizstāvji. Piemēram, Ukrainā pēc Latvijas Krievu skolu aizsardzības štāba piemēra jau ir izveidota Krievu skolu aizsardzības komiteja (KSAK). Tiesa, ņemot vērā situāciju Ukrainā (režīma kritiķi nekavējoties nonāk "likvidācijas" sarakstā portālā "Myrotvorets"), KSAK daļēji darbojas pagrīdē un nepublicē savu locekļu vārdus.
KSAK plāno iesniegt prasību Eiropas Parlamentā, informēt politiķus ES un ASV par Ukrainas iedzīvotāju neapmierinātību par krievu skolu iznīcināšanu, lai Ukrainas varasiestādes nevarētu melot Briselei un Vašingtonai par vispārēju "tautas atbalstu šai iecerei".
Ņemot vērā Nacionālās apvienības draudus likvidēt pat bilingvālo izglītību Latvijā, drīzumā plānota Latvijas Krievu skolu aizsardzības štāba darba pilnvērtīga atjaunošana. Starp citu, jau ir notikusi agrāko Latvijas štābā aktīvistu un Ukrainas KSAK saziņa. Izveidoti savstarpējās pretošanās plāni pret Latvijas un Ukrainas uzbrukumu krievu skolām.
Turklāt kopējās cīņas dalībnieku skaits taču var pieaugt. Izglītības reforma Ukrainā likvidē arī skolu izglītību rumāņu un ungāru valodās. Bukareste un Budapešta jau nosūtījušas Kijevai atbilstošus protestus.
"Krievu skolu aizsardzības komiteja jau sadarbojas ar ungāru un rumāņu kopienām kopējai cīņai pret Augstākās Radas likumprojektu," — paziņoja Ukrainas KSAK līdzpriekšsēdētājs, kura uzvārdu viņa drošības apsvērumu labad mēs nepublicēsim.
Nopietns šķērslis krievvalodīgās skolu izglītības aizstāvēšanai Ukrainā ir paramilitārisko un neonacistu (ASV Kongress atzina IeM pulku "Azova" par neonacistisku militāro struktūru) veidojumu izvērstais terors pret citādi domājošajiem.
Tieši tādēļ KSAK ir spiesta darboties pagrīdē, kas sašaurina viņu iespējas izmantot medijus un vispāratzītas demokrātiskās institūcijas. To gan Ukrainā vairs nav.
Radikālā skolu izglītības reforma Ukrainā nomet režīma uzvilkto viltoto eiropeiskuma masku. Tā demonstrē, ka Ukrainā uzvarējis radikālais nacionālistiskais projekts un sapņi par "Ukrainu visiem" ir nodoti utilizācijai. Laiks rādīs, vai tāds pats projekts uzvarēs Latvijā Nacionālās apvienības izpildījumā,. Pagaidām atliek rīkoties saskaņā ar saukli "Visu valstu krievu skolu aizstāvji, apvienojieties!".
