RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik. ASV sabiedriskās domas pētījumu centrs Pew Research Center organizējis aptaujas Latvijā, Igaunijā un Ukrainā. To rezultāti liecina, ka etniskie krievi šajās valstīs uzskata, ka spēcīga Krievija nepieciešama, lai līdzsvarotu Rietumu ietekmi, kā arī uzskata, ka vēsturiskās dzimtenes pienākums ir viņus aizsargāt, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RT. Politologi skaidro interesi par krievvalodīgajām kopienām.
Respondentiem tika uzdoti jautājumi par Krievijas un Rietumu spēku līdzsvaru, Maskavas "agresiju" un Krievijas pienākumu aizstāvēt ārpus tās teritorijas dzīvojošos etniskos krievus, stāsta telekanāls RT.
Aptauja liecina, ka, pēc krievvalodīgo respondent domām, Maskavai jāaizsargā viņu intereses.
"Salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem etniski krievi vairāk sliecas domāt, ka Krievijai jāaizstāv citās valstīs dzīvojošie krievi," — teikts pētījumā.
Piemēram, Igaunijā krievvalodīgo skaits, kuru vidū valda šī pārliecība, ir trīskārt lielāks nekā citu tautību cilvēku vidū (76% pret 23%).
Apgalvojumam "Spēcīga Krievija nepieciešama, lai līdzsvarotu Rietumus" piekrīt 71%, 64% un 42% Igaunijas, Latvijas un Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju.
Pie tam 34% etnisko krievu Igaunijā, 28% — Latvijā un 1% Ukrainā ir neapmierināti ar situāciju mītnes valstī.
Pew Research skaidro, ka aptauja veikta tāpēc, ka krievvalodīgie ir lielākā mazākumtautība Igauniā un Latvijā, taču pētījuma mērķis netiek skaidrots.
"Vairāk nekā 20 gadus pēc šo valstu (Igaunijas, Latvijas un Ukrainas — red.) neatkarības atgūšanas liela daļa krievvalodīgo Igauniā (32%) un Latvijā (24%) atzinuši, ka neuzkskata sevi par šo valstu pilsoņiem", — noskaidrojis Pew Research.
Latvijā 40% iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Aptuveni 250 tūkstoši valsts iedzīvotāju ir nepilsoņi — bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc neatkarības iegūšanas palika Latvijā, taču viņu senči nav dzīvojuši republikā pirms 1940. gada.
Igaunijā dzīco 1,3 miljoni cilvēku. Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fonds norāda, ka 29% Igaunijas iedzīvotāju par dzimto uzskata krievu valodu, savukārt 72% pārvalda krievu valodu. Krieviski sarunājas arī valstī dzīvojošie ebreji, baltkrievi, vācieši, poļi, ukraiņi, tatāri un citu tautību parstāvji. Aptuveni 80 tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju ir nepilsoņi.
Krievi ir otrā lielākā etniskā grupa Ukrainā — 17,2% valsts iedzīvotāju (8 334 000 cilvēki). Tā ir lielākā krievu kopiena aiz Krievijas Federācijas robežām. Ukrainā krievu valodā runā 36,8 miljoni cilvēku. Pēc Krimas atkalpievienošanās KF oficiālu datu par krievu skaitu Ukrainā nav.
No kurienes radusies interese?
Pēc politologa Aleksandra Asafova domām pētījuma mērķi iespējams saprast, ja pievērst uzmanību tam, kas to organizējis.
"Viņus interesē, ko domā krievi NVS valstīs, — vērtē eksperts. — Viņi norāda, ka etnisko krievu skaits Ukrainā ir 8%, taču daudz vairāk cilvēku uzskata sevi par etniskajiem krieviem un nesteidz pieteikties ukraiņos. Šie dati ir politiski angažēti."
Eksperts uzsvēra, ka vienlaikus centra speciālistus neinteresē amerikāņu attieksme pret Krieviju, jo tā ir nepatīkama noteiktai amerikāņu elites daļai.
"Šajā gadījumā tas ir visa krieviskā demonizācijas programmas elements, kas demonstrē, ka patiesībā krievi, citu valstu pilsoņi, arī ir slikti un grib, lai pie varas atkal nāktu Staļins, viņiem patīk spēcīga Krievija, kam jāaizsargā viņu tiesības, pārkāpjot citu valstu suverenitāti," — skaidro Asafovs.
Arī politologs Nikolajs Šļamins uzskata, ka Pew Research aptauju iespējams izmantot informācijas karā pret Krieviju.
"Situācijas sakaitēšana un doma par piektās kolonas esamību Baltijas valstīs uzturēs uzskatus par Krieviju kā agresoru, un vienlaikus balstīs nacionālistiskos un šovinistiskos spēkus, kuri tur ir."
