Minētie pētījumi parādījušies īsti laikā, gluži kā pēc pasūtījuma. Man šķiet, ka aiz visiem šiem "zinātniskajiem" meklējumiem slēpjas, pirmkārt, sīka cilvēka vēlēšanās likt lielajam domātājam nolaisties līdz savam līmenim un pierādīt, ka cilvēkam nav raksturīga tamlīdzīga attieksme pret citādi domājošajiem. Otrkārt, tamlīdzīgas šaubas ļoti atbilst situācijai ar vārda brīvību mūsdienās Eiropas Savienībā. Pārāk selektīva ir pašreizējā attieksme pret šo neapšaubāmi demokrātisko principu Eiropas Savienībā — tas drīzāk tiek deklarēts, taču ne ievērots realitātē.
Negatīvie procesi īpaši skaidri iezīmējas Baltijas valstīs. Pierādījumu un piemēru ir atliku likām. Paskatīsimies kaut vai uz neseno gadījumu: Igaunija, pašreizējā ES priekšsēdētāja, nepaskaidrojot iemeslus, noraidija akreditāciju trim starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" žurnālistiem ES dalībvalstu ārlietu ministru apspriedei Tallinā 7.-8. septembrī.
Tāpat jāņem vērā arī tas, ka aģentūra "Rossija segodņa" pirmo reizi saskārās ar tamlīdzīgu attieksmi ES, un, domājams, ideja par tamlīdzīgu naidīgu soli ienākusi prātā Igaunijas Ārlietu ministrijas ierēdņiem.
Mūsu valstī (Igaunijā — red.) tomēr ir ļoti dīvains diplomātijas resors. A priori tā uzdevums ir uzlabot attiecības un "būvēt tiltus", taču tas rīkojas pilnīgi pretēji, vismaz jautājumos, kas skar Krieviju. Vai tamlīdzīga ārpolitika ir patstāvīga. Šķiet, tomēr ne, jo apzināta attiecību sabojāšana ar kaimiņu, kurš, starp citu, ir daudz lielāks un stiprāks, nebūt neliecina par veselo saprātu. Un tomēr Igaunijas Ārlietu ministrija izvēlējusies šo ceļu un nepalaiž garām ne mazāko iespēju iedzelt, uzspļaut un demonstrēt naidu pret Krieviju.
Atmiņā ataust kāds pazīstams spāņu sakāmvārds, kas likts pamatā Fransisko Goijas slavenajam ofortam "Saprāta miegs rada biesmoņus". Šis sapnis kā apdullinošs mākonis pārņēmis tos, kas ņem par pamatu konfrontāciju ar Krieviju, lai veidotu savu politisko karjeru, un nedomā par sekām valstij un tās iedzīvotājiem.
Padomju valsts mantinieki
Droši vien jātgādina fakts, ka Igaunijas varasiestādes jau labu laiku neiesaka valsts iestāžu darbiniekiem dot intervijas un komentārus žurnālistiem no Krievijas. Ieteikums jāuzskata par pavēli.
Godīgi sakot, šī pavēle tika gaidīta jau sen. Par to sapņoja kā par īstu debessmannu. Tagad vairs nenākas drudžaini meklēt atbildes uz tiešiem jautājumiem — var pacelt pavēli gaisā kā karogu… Un iet ar to uz priekšu pretī gaišajai nākotnei…
Tas viss jau ir labi pazīstams, it īpaši tiem, kam bijusi iespēja dzīvot nesenajā padomju pagātnē, kad tikties ar importa žurnālistiem varēja tikai īpaši pārbaudīti pilsoņi ar iepriekš sagatavotām atbildēm uz visiem viltīgajiem jautājumiem. Tagad pat gatavoties nenākas, var vienkārši neatbildēt…
Lūdzu atbildi
Par ko tik Igaunijā netiek apsūdzēti Krievijas mediji: par to, ka viņi apspriež krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju, stāsta par nacistu glorifikāciju, problēmas valsts ekonomikā, ko radījusi aklā sekošana pret Krieviju vērsto sankciju politikai… Pikantāku iespaidu dēļ atliek tikai paziņot, ka visus šos jautājumus Krievijas žurnālisti ir izdomājuši, un patiesībā Igaunijā viss ir ideāli, it īpaši nacionālo kopienu attiecībās.
Finālā gribētos uzdot šajā situācijā absolūti nepieciešamus jautājumus. Pirmais: kāda tad īstenībā ir situācija ar vārda brīvību Igaunijā, dāmas un kungi? Tās gaišais tēls ne mazākajā mērā nesakrīt ar iebiedēto tantuku ar aizvērtām acīm un aizbāzto muti. Otrs: vai pēdējo gadu laikā valsts medijos tiek bieži publicēta pozitīva un patiesa informācija par Krieviju? Neviens taču neprasa neko slavēt, Krievijā, tāpat kā jebkurā citā valstī, ir gan labais, gan sliktais. Tad esiet vienkārši objektīvi! Un tomēr igauņu žurnālistika ir izveidojusi vienkāršu un ērtu shēmu: nāk no Krievijas, tātad ir slikts!
Tiesa, retumis atskan balss, kas pārsteigti stāsta, ka Krievijas pilsētu ielās redzami labi ģērbti cilvēki, kuru sejās neizkropļo naids, ka nebūt ne visi krievi no rīta iemet tradicionālu vodkas glāzīti. Taču tādu nav daudz, un viņu izteikumos ir papilnam brīvdomības… Vai varbūt tā ir vārda brīvība, tie ir neatkarīgie mediji?
Au-u-ū! Vai man kāds atbildēs? Saklausu tikai klusumu.
