RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Eiropas Žurnālistu federācija aicina Igauniju izvērtēt savu lēmumu noraidīt starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" žurnālistu akreditāciju ES ārlietu ministru neformālajai apspriedei 7.-8. septembrī Tallinā, vēsta RIA Novosti.
EŽF ģenerālsekretārs Rikardu Gutjerrešs ir pārliecināts, ka Igaunijas varasiestāžu lēmums ir neatbilstošs. "Tā pamatā nav nekādu konkrētu faktisku apstākļu, kas varētu attaisnot akreditācijas noraidījumu," — viņš paziņoja.
Gurjerrešs piezīmēja, ka "jebkurām prasībām akreditācijas jautājumā jāatbilst Starptautiskās civilo un politisko tiesību konvencijas 19. panta prasībām un Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10. pantam".
Viņš aicināja Igauniju pildīt EDSO prasības jautājumā par ārvalstu žurnālistu akreditāciju un nosodīja tās valdības lēmumu noraidīt "Rossija segodņa" žurnālistu akreditāciju, nosaucot to par "nopietnu uzbrukumu vārda brīvībai".
Krievijas Ārlietu ministrija pavēstīja, ka Maskava uzskata Igaunijas valdības lēmumu par atklātu diskrimināciju, kas kaitē ES autoritātei. Tā aicināja attiecīgās starptautiskās struktūras pievērst uzmanību minētajai situācijai un nepieļaut Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumus.
Krievijas vēstniecība Igaunijā publicēja savā lapā Facebook paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka ar "Rossija segodņa" saistītā situācija liecina: Igaunijā preses brīvība ir ļoti selektīva.
EDSO pārstāvniecība mediju brīvības jautājumos aicināja Igauniju izvērtēt lēmumu par aģentūras "Rossija segodņa" žurnālistu akreditācijas atteikumu, par ko informēja EDSO pārstāvja oficiālajā lapā Twitter.
Igaunijas varasiestādes publicēja ES interneta vietnē atbildi, kurā paskaidroja iemeslus, kuru dēļ noraidīta Krievijas žurnālistu akreditācija.
"2016. gada 23. novembra rezolūcijā Eiropas Parlaments nosauca Sputnik (grupas "Rossija Segodņa" kompānija) par "pseidoziņu aģentūru"). Ņemot vērā minētos prioncipus, Igaunijas varasiestādes patur tiesības atteikt piekļuvi mediju pasākumos privātpersonām vai organizācijām, kuras neseko žurnālistikas principiem," — teikts Igaunijas valdības atbildē.
Eiropas Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā "ES stratēģiskās komunikācijas — pretdarbība trešo pušu propagandai" vairāki punkti robežojas ar ierosinājumu ieviest cenzūru pret Krievijas medijiem. Tajā apgalvots, Krievijas valdība, kuras mērķis it kā esot novājināt un sašķelt Eiropas Savienību, "uzstājīgi izmanto plašu līdzekļu un instrumentu spektru." Krievija it kā finansiāli atbalstot opozīcijā strādājošās politiskās partijas un organizācijas ES valstīs un izmantojot starpvalstu divpusējo attiecību faktoru, lai sašķeltu sabiedrības locekļus. Rezolūcija norāda, ka galveno informatīvo apdraudējumu Eiropas Savienībai un tās partneriem Austrumeiropā nes aģentūra Sputnik, telekanāls RT, fonds "Russkij mir" un Krievijas Ārlietu ministrijai pakļautā federālā aģentūra "Rossotrudņičestvo".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot EP rezolūciju, apsveica RT un Sputnik žurnālistus ar rezultatīvu darbu. Turklāt viņš atzīmēja, ka šis dokuments sniedz acīmredzamu priekšstatu par demokrātijas degradāciju rietumu sabiedrībā. Putins piebilda, ka cer uz veselā saprāta uzvaru.
