Tas ir ārkārtīgi nepatīkami, kad tevi mēģina saskatīt ar palielināmo stiklu. It īpaši, ja ir kas slēpjams. Uzreiz sāc justies kā nepievilcīga vabole. Turklāt pastāv briesmas, ka tevi izdurs ar kniepadatu un izliks publikas skatījumā. Un te kaut kāds nogarlaikojies novērotājs saskatīs tevi visos sīkumos un iesauksies: "Tak tā vabole, izrādās, nav ne maz tā, par ko uzdodas!".
Šveices izdevums Neue Zürcher Zeitung pievērsusi uzmanību Baltijas valstīm ar mērķi noskaidrot, vai Latvijas, Lietuva un Igaunijas pretenzijas uz vietu Ziemeļeiropā ir pamatotas, raksta Sputnik Radio autors Vladimirs Barsegjans. Ne Austrumos, bet tieši Ziemeļos. Tātad, ne ar bijušā sociālistiskā bloka valstīm, bet gan jāņem augstāk, ja skatās pēc kartes.
Kādēļ gan nē: nolikt sevi vienā rindā ar Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju un Somiju — tas patiešām ir forši. Šajās valstīs sasniegts augsts sociālās aprūpes, izglītības un veselības līmenis, un to algas un pensijas neapskauž vien tas, kurš par tām nezina. Te, tiesa, ir jāatzīmē, ka tas viss padevies šo valstu pilsoņiem ne kā debesmanna, bet gan grūtā darbā un strādnieku cīņā par savām tiesībām. Ļoti pakāpeniski, ķieģeli pēc ķieģeļa lika sabiedrības ēkā, kurā cilvēktiesības, gluži kā viņa pienākumi, atrodas līdzsvarā un tiek sabiedrībā pilnībā atbalstīti — to atbalsta visi, kas tajā dzīvo.
Tam pašam pievērš uzmanību arī Neue Zürcher Zeitung materiāla autors Rūdolfs Hermans: "Vispārējās labklājības ziemeļvalsts piedāvā saviem pilsoņiem plašu pakalpojumu spektru, kuri ļauj nodarboties ar karjeru, brīvā laika organizēšanu un ģimenes dzīvi. Tā kā tas viss izmaksā ļoti dārgi, tam, lai ienākumu sadalīšanas un pakalpojumu sniegšanas mehānisms turpinātu darboties, nepieciešams, lai pēc iespējas vairāk pilsoņu strādā un maksā attiecīgi augstus nodokļus no saviem ienākumiem. Tādējādi, skandināvu sabiedrības modeļa panākumu atslēga ir atrodama ienākumu izlīdzināšanas un solidaritātes principā."
Ir skaidrs, ka tas viss nav stāsts par Latviju, Lietuvu un Igauniju. Viņas šajā gadījumā vairāk atgādina neturīgus tūristus, kuri taisa selfijus dārgos veikalos, kur viņi neko sev nevar atļauties. Taču problēma nav viena, to patiesībā ir vairāk. Un nauda šeit nav pati svarīgākā, kaut gan pēc sociālās noslāņošanās Baltijas valstis ir vienas no līderēm Eiropas Savienībā. Savukārt jebkādi mēģinājumi vest pie kaut kādas saprātīgas nabadzīgo un turīgo ienākumu atbilstības izraisa noraidīšanu sabiedrības elitēm. Arī tādēļ, pēc šveiciešu žurnālista viedokļa, šīm valstīm nav pamata pieskaitīt sevi pie Ziemeļeiropas kluba. Vismaz, kamēr viņas neizmainīs savu mentalitāti.
Baltijas valstu attīstības modeli, Neue Zürcher Zeitung publikācijas autors uzskata par antisociālu, ksenofobisku un nacionālistisku, un tas pats par sevi nevar stāvēt vienā rindā ar skandināvu sabiedrības modeli. Viņš raksta: "Vispirms, Latvijai un Igaunijai ir jāmēģina iekļaut sabiedrības dzīvē ievērojamu skaitu krievvalodīgās mazākumtautības un iedzīvotājus, kuri joprojām nav saņēmuši vai arī nevēlas saņemt pilsoņu tiesības. Skandināvijas uzskatos, ja ir jārodas reālai uzticībai, valstij ir jākļūst par visu pilsoņu pārstāvi viņu vajadzībās un raizēs."
Augstāk teiktā jēga ir tāda: ja vēlies dzīvot kā labklājīgs cilvēks, vispirms, saved kārtībā savu domāšanas veidu. Pārstāj ienīst tos, kuri nelīdzinās tev, un sāc, beidzot jau, strādāt savas nākotnes labad. Nevis tikai dari to, ka fotografējies uz citu labklājīgās dzīves fona.
