RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik. Polijas Nacionālās atmiņas institūts (IPN) pārmet Krievijas Aizsardzības ministrijai Otrā pasaules kara vēstures falsifikāciju. Krievijas ĀM pārsteidzis tikai Polijas reakcijas ātrums, nevis pretenzijas saturs.
Varšava sniegusi komentārus par unikālajiem arhīvu dokumentiem par Polijas teritorijas atbrīvošanu no vācu fašistiskās okupācijas, ko pagājušonedēļ publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Vēsturiskās liecības par Polijas atbrīvošanu apkopotas nodaļā "Polijas atbīvošana. Uzvaras cena". To starpā publicētas telegrammas, paziņojumi, raporti un kaujas informācija, kas cita starpā liecina arī par poļu labvēlīgo attieksmi pret padomju karvīriem. Līdz šim dokumenti nav publicēti un bija pieejami tikai šauram speciālistu lokam.
Dokumenti apgāž Polijā pieņemto viedokli, kas pauž: Sarkanā armija poļiem nesusi nevis atbrīvošanu, bet gan jaunu paverdzināšanu. No šī viedokļa Nacionālās atmiņas institūts saskatījis vēstures falsifikāciju, atzīmē RIA Novosti.
"Melīgā aina" poļu gaumē
Varšava apgalvo: Krievijas AM publikācija paredzēta, lai pierādītu, ka poļi Sarkanās Armijas karavīrus uzskatījuši tikai par atbrīvotājiem. Šo tēzi IPN dēvē par subjektīvu, dokumentus — par speciāli atlasītiem un no konteksta atrautiem, bet komentārus — par neobjektīviem. Pēc paziņojuma autoru domām, Polijas atbrīvošanas "nepatiesā aina" sniegta jau publikācijas ievadvārdos.
Runa ir par frāzi AM mājaslapā: "1944. gada vasarā 1. Baltkrievijas frontes spēki Brestas rajonā nonāca pie Padomju Savienības robežas. Sākās Polijas atbrīvošana no vācu fašistiskās okupācijas". "Falsifikācija" esot tā, ka Sarkanā Armija šķērsojusi Polijas pirmskara robežas jau 1944. gada janvārī, un tieši tās IPN uzskata par tolaik spēkā esošām.
Pateicību Sarkanajai Armijai un aicinājumus palīdzēt padomju karaspēkam cīņā ar nacismu, kas bieži sastopami AM publicētajos dokumentos, IPN dēvē par vācu okupācijas nomocīto iedzīvotāju "epizodisku vai lokālu" reakciju. Paziņojumā teikts, ka lielākajai daļai poļu Sarkanā Armija nesusi nevis atbrīvošanu, bet gan "jaunu, lai arī, neapšaubāmi, ar vācu okupāciju nesalīdzināmu paverdzināšanu".
"Cenšoties nostādīt poļus tādā stāvoklī kā "pateicība" par "atbrīvošanu" no vācu okupācijas, Krievijai jāpatur prātā, ka poļu zeme nokļuva, domājams, cietsirdīgākās okupācijas varā, ņemot vērā līgumus, ko Padomju Savienība noslēdza ar Trešo reihu 1939. gada augustā un septembrī, un šo vienošanos pamatā bija Polijas iznīcināšana no abu totalitāro valstu puses," — secina dokumenta autori.
Pārsteidza palēninātā reakcija
Krievijas Aizsardzības ministriijas oficiālais pārstāvis ģenerālmajors Igors Konašenkovs paziņoja, ka cita veida komentārs no Varšavas diezin vai bijis gaidāms.
Viņš piebilda, ka Aizsardzības ministrija arī turpmāk publicēs vēsturiskus dokumentus no saviem arhīviem gan par Otrā pasaules kara vēsturi, gan arī citiem periodiem.
"Lai atņemtu Polijas, Ukrainas un citu "jaunās Eiropas" valstu tumsonības un vēsturiskās kontūzijas "institūtu" rusofobiem iespēju turpmāk krāpt savas tautas, falsificējot Lielā Tēvijas kara vēsturi," — paskaidroja Konašenkovs.
Vācu karaspēja okupācija Polijā ilga no 1939. gada septembra līdz 1945. gada februārim. Šajā laikā gāja bojā aptuveni seši miljoni poļu (apmēram 20% iedzīvotāju). Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja arhīvu dokumentus nākamajā dienā pēc tam, kad Polijas prezidents Andžejs Duda apstiprināja dekomunizācijas likuma jauno redakciju, kas pieprasa padomju pieminekļu, tostarp arī kara memoriālu demontāžu valstī. Likums attiecināts aptuveni uz 230 Sarkanās Armijas pieminekļiem. Polijas atbrīvošanas cīņās bojā gāja vairāk nekā 40 tūkstoši padomju karavīru.
