RĪGA, 27.jūlijs — Sputnik. Toksisko sarkano aļģu izplatīšanās iemesls, kuras izraisa "asiņainos lietus" un sarkanos paisumus, ir absolūtā visēdāja princips un māka reaģēt uz stresu, noskaidroja Krievijas zinātnieki. Par to vēsta RIA Novosti ar atsauci uz publikāciju žurnālā Estuarine, Coastal and Shelf Science.
Krievijas Zinātņu akadēmijas Citoloģijas institūta speciālists Sergejs Skarlato ar kolēģiem noskaidroja, ka vienšūņi Prorocentrum minimum spēj baroties ne tikai ar neorganiskajiem savienojumiem — ūdenī izšķīdināto slāpekli, bet arī ar organiskajām vielām, to skaitā ar urīnvielu, populāru mēslojumu.
"Ja ūdenī ir nepietiekoši daudz neorganisko savienojumu, tad šīs veids pārslēdzas uz urīnvielu. Tādēļ nav nekādu nosacījumu, kuros viņam nebūtu komfortabli, " skaidro Skarlato.
Prorocentrum minimum tipa aļģes ne tik sen apmetušies uz dzīvi Baltijas jūrā, taču viņiem izdevies pilnībā izspiest tur iepriekš mitušos planktona tipus. Lielas šo mikrobu kolonijas bieži veido plankumus pie Krievijas un Baltijas valstu krastiem, apdraudot zivju populāciju un cilvēku veselību.
Novērojumu gaitā biologi konstatēja, ka mikroorganismiem ir vesels paņēmienu arsenāls, kuri ļauj tiem izdzīvot pat visnelabvēlīgākajos apstākļos. Piemēram, anomāli zema ūdens sāļuma nosacījumos viņi asi paātrina metabolismu, lai kompensētu disfunkciju DNS un olbaltumu procesos. Pētnieku uzsver, ka tam ir liela nozīme, ņemot vērā piekrastes sāļuma notekas Baltijas jūrā.
Kad zinātnieki atstāja Prorocentrum minimum bez viņu galvenā ēdiena — slāpekļa neorganiskajiem savienojumiem, kuri nonāk jūras ūdenī kopā ar minerālo mēslojumu, aļģes negāja bojā, bet gan pārslēdžas uz urīnvielu un citiem organiskiem slāpekļa avotiem, kuri ir dzīvnieku dzīves cikla pēdas, jeb to audu un šūnu sadalīšanās produkti. Zinātnieki atzīmē, ka līdzīgas vielas parasti mēdz būt toksiska priekš planktona, taču Prorocentrum minimum šūnas iemācījušās aizstāt ar tām nitrātus un citus "nedzīvus" slāpekļa avotus.
Šo faktoru kombinācija, pēc Skarlato vārdiem, skaidro, kādēļ "sarkano paisumu" epidēmija tik ātri ieskāvusi Baltiju. Spēja pielāgoties mainīgai sāls koncentrācijai ūdenī un visēdāja spējas palīdzējušas Prorocentrum minimum kolonizēt attiecīgi nestabilas Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas.
"Iegūstot jaunus datus nākotnē, mēs vēlamies radīt modeli, kurš ļaus paredzēt, kad un kādos apstākļos šie potenciāli toksiskie organismi vairojas īpaši intensīvi. Tad mēs spēsim paredzēt šo procesu un atradīsim veidu kā to regulēt, " noslēgumā teica Skarlato.
